'Delfi' skaidro: kā informē kontaktpersonas un kā uzrauga Covid-19 skartos  (9)

Tiesa, kā portālam "Delfi" norādīja Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Iveta Ragoviča, tieši inspekcija ikdienā uzrauga tās Covid-19 skartās personas, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija.

Pirms Ministru kabinets atcēla prasību, ka darba devējiem un skolu vadītājiem ir jāsūta SPKC saraksts ar Covid-19 sasirgušā kontaktpersonām, centrs ik dienu saņēma sarakstu ar aptuveni 14 000 kontaktpersonām. Arāja paskaidroja, ka nav iespējams pārliecināties, vai tik daudz kontaktpersonu ievēro tām noteiktās prasības.

SPKC darba kārtība kopš pandēmijas sākuma ir pārstrukturēta vairākkārt, un tāpat arī atsevišķi darbi atviegloti, pateicoties IT tehnoloģijām. "Sistēma ir mainījusies, vērtējot darba apjomu un struktūru. Nevar salīdzināt laiku šobrīd ar laiku, kas bija, piemēram, gadu atpakaļ vai pandēmijas sākumā," paskaidroja centra pārstāve.

Šajā rakstā "Delfi" skaidro, kā par inficēšanos ar Covid-19 slimnieki uzzina, kā arī – kurš uzrauga, vai sasirgušie tiem noteiktās prasības ievēro.

Jau aptuveni gadu SPKC kontaktpersonas vairs neapzvana, ņemot vērā šo cilvēku skaitu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sociālajos medijos manāmi ieraksti, ka cilvēks par to, ka ir kontaktpersonas, uzzina, saņemot ziņu, no saslimušā.

Statusu – kontaktpersona – piešķirt var epidemiologs, ģimenes ārsts, darba kolektīva, izglītības iestādes vai cita kolektīva atbildīgā persona.

Savukārt, ja inficēšanās ar Covid-19 notiek kolektīvā – gan skolās, gan darba vietās – SPKC tieši nemaz neiesaistās. Kārtība ir šāda: cilvēks kuram ir pozitīvs Covid-19 tests, paziņo to savam vadītājam, kurš pēc tam apziņo kontaktpersonas. Savukārt tālāk kontaktpersonas vēršas pie sava ģimenes ārsta. "Ja ar darba devēj vienojas, ka strādās attālināti, tad slimības lapu nevajag. Ja tādu vajag, to atver ģimenes ārsts," paskaidroja Arāja.

SPKC ik reizi, vēstot par Covid-19 sasirgušo, kas braucis kādā sabiedriskā transporta maršrutā, atgādina par lietotni "Apturi Covid". Tā var līdzēt, jo ar tās palīdzību var ātrāk uzzināt par to, ka cilvēks bijis kontaktā ar sasirgušo. "Delfi" gan jau iepriekš vēstīja, ka šī lietotne balstās uz brīvprātības principu, tāpēc nav zināms, cik cilvēku lietotnē saņēmuši ziņu, ka viņi ir kontaktpersonas.

Laboratorijas par pozitīvo Covid-19 testa rezultātu informē pašu saslimušo e-pastā. SPKC pārstāve Arāja portālam "Delfi" skaidro, ka svarīgākais iedzīvotājiem ir nodrošināt informācijas pieejamību par Covid-19. "Jāsaka, ka mēs jau labu laiku dzīvojam pandēmijas apstākļos, par kovidu runā katru dienu. Katram cilvēkam jau būtu jāzina, kāda ir rīcība, ja viņš ir slims. Ja viņš ir kontaktpersona – kāda ir kontaktpersonas rīcība," stāsta SPKC pārstāve.

Centrs pēc tam, kad saņēmis informāciju par jaunatklātajiem saslimšanas gadījumiem, katram sasirgušajam nosūta SMS, kurā atgādina, ka cilvēkam ir pozitīvs testa rezultāts un nosūta arī hipersaiti uz SPKC mājaslapu, kur pieejam informācija par to, kā jārīkojas saslimšanas gadījumā.

Vērtējot saslimušo skaitu, SPKC darba kārtība mainās no dienas uz dienu. Runājot par to, kurus cilvēkus centra darbinieki ikdienā mēģina sazvanīt, Arāja stāsta, ka prioritāte ir cilvēki vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem. "Tie ir sociāli aktīvi cilvēki, kuriem ir iespējami plašs kontaktpersonu loks, kuri ir apmeklējuši publiskas vietas. Tie ir primāri apzvanāmi. Katru dienu tie gadījumi tiek šķiroti," turpina centra pārstāve.

Izsekot inficēšanās "ķēdi" jeb saprast, kur cilvēks saslimis ar Covid-19, izdodas reti. "Ja cilvēks strādā attālināti, un viņš aiziet uz veikalu, braucis ar sabiedrisko transportu līdz vecvecākiem ar sabiedrisko transportu – tā ir sarkanā zona. Pie tik augstas saslimstības un pie omikrona varianta, kas ir daudz lipīgāks par deltu, mēs redzam, ka inficēšanās ķēdes pārsvarā vairs nav izsekojamas," stāsta Arāja.

Kā informē VI pārstāve Ragoviča, uzraudzība notiek telefoniskas saziņas veidā, kur sarunā inspekcijas darbinieks noskaidro vai persona ir informēta par tai noteikto statusu un ar to saistītajiem ierobežojumiem, vai persona zina un ievēro tai noteiktos ierobežojumus, kā arī vai notiek atbilstoša sadarbība ar ārstējošo ārstu.

Kā norāda Ragoviča, VI iesaista arī policiju, lai sasirgušo uzraudzītu klātienē, ja VI rodas aizdomas, ka Covid-19 inficētais neievēro vai ignorē noteiktos ierobežojumus, izturas agresīvi vai atsakās sadarboties.

Aizdomas rada, piemēram, fona trokšņi telefonsarunas laikā. Tāpat VI piesaista policiju, ja Covid-19 sasirgušo, ja personu vairākkārtīgi neizdodas sazvanīt un tā neatbild uz VI zvaniem.

Kopumā, kā norāda inspekcijas pārstāve Ragoviča, tie, kas ir inficējušies ar Covid-19, "godprātīgi ievēro valstī noteiktos ierobežojumus".

Pērn VI ir ierosināta 81 administratīvā pārkāpuma lietvedība par Covid-19 skartajām personām noteikto ierobežojumu neievērošanu. Pieņemti 26 lēmumi par soda piemērošanu. Mazākais piemērotais sods bija 10 eiro apmērā, savukārt lielākais – 200 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Latvijā konstatēja 10 285 jauni saslimšanas gadījumus un saņēma ziņojumus par 20 mirušajiem.