Latvija mazinās atkarību no Krievijas gāzes un attīstīs vēja parkus  (52)

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka valdība otrdien sprieda par to, kā un vai Latvija varētu mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

"Šodien valdība skaidri pateica – jā. Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto konceptuālo lēmumu, kas paredz, ka "Latvenergo" tuvāko trīs gadu laikā strauji attīstīs vēja ģenerāciju. Latvijā izveidosim vairākus nozīmīgus vēja parkus, kas ļaus pēc 2026. gada Latvijai kļūt par enerģijas eksportētāju, nevis importētāju," pauda premjers. Viņš gan piebilda, ka konkrēti lēmumi vēl tiks pieņemti.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) precizēja, ka patlaban Latvija saražo 70% patēriņam nepieciešamās enerģijas, kas esot par maz, tāpēc Latvijā plānots attīstīt vēja parkus.

Viņš norādīja, ka vēja parku attīstīšana tiks uzticēta "Latvenergo" un LVM dibinātam kopuzņēmumam, kura uzdevums būs līdz 2027. gadam ieviest stratēģiski svarīgu objektus - vēja elektrostacijas. Viņš piebilda, ka, īstenojot plašu vēja parku projektu, mazināsies Latvijas energoresursu cenu svārstības, kādas piedzīvojam patlaban. Pēc ministra teiktā, projekts tiks īstenots bez valsts atbalsta un to daļēji finansēs abi uzņēmumi.

Vitenbergs sacīja, ka valdība šodien pauda konceptuālu atbalstu kopuzņēmuma dibināšanai un vēja parku attīstīšanai, bet detalizēta informācija par projekta izmaksām un plānotajām uzstādītajām jaudām būs pieejama vēlāk, kad būs zināmas detaļas par kopuzņēmumu un vietām, kur plānots izvietot vēja parkus.

Ekonomikas ministrs arī piebilda, ka, valstij īstenojot tik ambiciozu projektu, liela ieguvēja varētu būt LVM, kas ļaus "Latvenergo" savās apsaimniekotajās zemēs attīstīt vēja parkus.

EM portālu "Delfi" informēja, ka vienošanās valdībā ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1. aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Projekta tālākai virzībai valdība šodien uzdeva "Latvenergo" un LVM kapitāldaļu turētājiem līdz šā gada 1. maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā lēmumprojektu par atļaujas sniegšanu abu kompāniju kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai. Tāpat EM līdz šā gada 1. aprīlim jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas veicinās vēja parku attīstību Latvijā.

Savukārt, atbildot uz mediju pārstāvju jautājumu par to, vai politiķu dienaskārtībā ir arī ideja par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla būvniecību, Kariņš atzina, ka ideja par šādu projektu jau sen virmo gaisā, bet šodien valdība par to nesprieda. Premjers atzina, ka viņš nav redzējis potenciālā Skultes termināla ekonomiskos aprēķinus.

Arī Vitenbergs atzina, ka kopš viņš atrodas ekonomikas ministra amatā EM nav saņēmusi pieteikumu par Skultes termināli.

Tajā pašā laikā Kariņš informēja, ka nākamgad tiek plānots palielināt to cauruļvadu diametru, pa kuru no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes krātuves tiek piegādāta gāze Latvijai. Ar cauruļvadu diametra paplašināšanu Latvijā no Klaipēdas varēs nogādāt lielāku gāzes apjomu.