Saeima vērtēs sabiedrības iniciatīvu par PVN samazināšanu elektrībai un gāzei  (4)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 23. februārī, vērtēja iniciatīvu "Par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem", kas sāka parakstu vākšanu 2021. gada oktobrī, bet nepieciešamos 10 000 parakstus savāca šā gada janvārī.

Iniciatīvu iesniedza Olga Vinogradova, aicinot uz terminētu periodu - līdz cenu normalizācijai tirgū vai vismaz līdz apkures sezonas beigām - samazināt kādu no nodokļiem, kas ietekmē iedzīvotāju gala maksājumu par elektroenerģiju un gāzi – PVN vai dabas resursu nodokli. Iniciatīvas autori uzskata, ka nodokļu samazināšana palīdzēs "pārdzīvot" šo ziemu.

Saeimas komisijas sēdes laikā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Līga Rozentāle skaidroja, ka minētā iniciatīva tika iesniegta 2021. gada oktobrī, kad valdība vēl nebija pieņēmusi atbalsta paketi energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai. Savukārt tad, kad iniciatīva savāca nepieciešamos 10 000 iedzīvotāju parakstus, valdība jau bija pieņēmusi virkni atbalsta pasākumu.

Viņa norādīja, ka tika iepriekš ticis diskutēts arī par PVN samazināšanu, ko EM atzīst kā vienu no risinājumiem, tomēr par šo priekšlikumu netika panākta politiska vienošanās un valdība neatbalstīja PVN samazināšanu energoresursu piegādēm.

Vienlaikus EM eksperte informēja, ka augstākās elektrības cenas tika novērotas pērn decembrī, bet šā gada janvārī un februārī tās nedaudz mazinājās. Viņa gan prognozēja, ka šogad elektrības cenas saglabāsies salīdzinoši augstas un tās neatgriezīsies tik zemā līmenī, kādas tās bija pirms pusotra gada.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs stāstīja, ka Eiropas Savienības direktīva pieļauj iespēju dalībvalstīm mazināt PVN gāzei un elektrībai ar piebildi, ka šāda pieeja ir pielietojama atkarībā no budžeta iespējām un politiskajām prioritātēm. Zakatistovs uzsvēra, ka Latvijas valdība ņēma vērā valsts budžeta iespējas un kā prioritāti energoresursu cenu jautājumā noteica sniegt mērķētu palīdzību tiem, kam šī palīdzība ir nepieciešama.

"Valdības prioritāte ir pareiza – veidot atsevišķas programmas, lai nauda un atbalsts nonāktu pie tiem, kam tas nepieciešams. Atbalsts tiek arī uzņēmējiem. Savukārt, samazinot PVN, netaisnība būtu tāda, ka tādējādi atlaides saņemtu tie, kas enerģiju tērē vairāk. No samazināta PVN vairāk iegūtu tie, kas dzīvo lielā mājā ar lielu enerģijas patēriņu, nevis ģimene, kas dzīvo mazā dzīvokli," skaidroja FM parlamentārais sekretārs.

Zakatistovs arī norādīja, ka valdības pieņemtā atbalsta pakete ir aptuveni 250 miljonu eiro apjomīgam, turpretī PVN samazināšana elektrībai atkarībā no samazinājuma apjoma uz sešiem mēnešiem budžetam izmaksātu no 20,6 miljoniem eiro līdz 28 miljoniem eiro. "Valdības atbalsts iedzīvotājiem ir taustāms un tas ir 12 reizes lielāks, nekā gadījumā, ja tiktu samazināts PVN," skaidroja FM parlamentārais sekretārs, piebilstot, ka risināt enerģētikas problēmas ar nodokļu sistēmu "var savārīt vairāk ziepes".

Uzklausot visu pušu argumentus, Saeimas komisija lēma virzīt šo priekšlikumu analizēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 25. janvārī atbalstīja virkni normatīvo aktu, ar kuriem iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam energoresursu cenu krīzē paredzēts novirzīt 250 miljonus eiro, tādējādi kopumā ar līdz šim pieņemtajiem atbalsta pasākumiem valdība energoresursu cenu krīzes risināšanai kopumā būs novirzījusi 450 miljonus eiro.