Deputātu viedokļiem daloties, valdībai uzdod vērtēt iniciatīvu par Covid-19 sertifikātu atcelšanu  (14)

Finanšu analītiķa Mārtiņa Krusta iniciatīva portālā "manabalss.lv" savākusi vairāk nekā 10 000 parakstus. Krusts norāda, ka Latvijā ir ieviesta vakcinācijas sertifikātu politika, kas daļai uzņēmēju ļauj apkalpot tikai to sabiedrības daļu, kurai ir vakcinācijas sertifikāt, savukārt no šā gada 15. februāra stājies spēkā nosacījums par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu.

"Vakcinācijas sertifikāts – jo īpaši ar derīguma termiņu – ir milzu slogs ekonomikai un sabiedrībai. Turklāt dati par saslimšanu ar SARS-CoV-2 starp tiem, kuriem ir un kuriem nav vakcinācijas sertifikāta, jau ilgāku laiku pārliecinoši uzrāda, ka "zaļās zonas" ar vakcinācijas sertifikātu no šā vīrusa nepasargā," pauž iniciatīvas autors.

Krusta ieskatā, vakcinācijas sertifikāti ir ieviesti, balstoties uz iepriekš kļūdainām aplēsēm, tāpat ideja, ka vakcinācijas sertifikāti samazinās mirstību, ir sasteigts un virspusīgs pieņēmums. "Tāpēc pandēmijas laika politikas veidošanā ir daudz vairāk jāieklausās ekonomistu kompetencē," uzsver iniciatīvas autors.

Trešdien notikušajā Saeimas komisijas sēdē Krusts vēlreiz izklāstīja savu argumentus, bet uz deputātu aicinājumu skaidrāk un īsāk pateikt, ko iniciatīva paredz, Krusts uzsvēra, ka viņš iebilst pret Covid-19 vakcīnām. Tiesa, vēlāk komisijas attālinātās sēdes iekšējā sarakstē vietnē "webex" Krusts norādīja, ka viņš nav pret vakcinām.

Saeimas komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka iniciatīvas autoru sniegtā informācija ir vairāk balstīta pieņēmumos, nevis pierādījumos. Ministrijas eksperte stāstīja, ka infekcijas slimību ietekmē daudz dažādi faktori, piebilstot, ka pētījumi ir pierādījuši vakcinācijas pret Covid-19 efektivitāti.

Feldmane informēja, ka vakcīnu pret Covid-19 izstrādes pamata mērķis bija pasargāt sabiedrību no smagas saslimšanas ar koronavīrusu un nāves. Turklāt vakcīnas ir pierādījušas efektivitāti arī pret Covid-19 omikrona paveidu.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ieviestā prasība par Covid-19 sertifikātu ļāva samazināt infekcijas pārnesi. "Mēs uzskatām, ka sertifikātu sistēma deva to, ka patlaban, pie tik augstiem slimības izplatības rādītājiem, situācijas slimnīcās nav tik dramatiska, kā tas bija iepriekšējos Covid-19 izplatības viļņos. Sertifikāti ir sevi attaisnojuši," uzsvēra Feldmane un piebilda, ka, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, ir iespējams pamazām attiekties no prasības pēc sertifikāta.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs piebilda, ka Krusta "pieņēmumi ir interesanti", atzīstot, ka mūsdienu medicīna balstās uz zinātniski pamatotiem pierādījumiem.

Pēc abu ekspertu runātā Krusts komisijas sēdes iekšējā sarakstē pauda, ka viņš "lielos apmēros noraida" Felmdanes minētos arguments, piebilstot, ka VM ekspertes "kļūda slēpjas datu metodoloģijā". "Viņa ir izlasījusi virsrakstus - bet problēma ar šiem pētījumiem slēpjas tajā, ka kontrolgrupas tajos atšķiras pēc apjoma un citiem faktoriem. Plašāk neiedziļināšos, būtu 8 stundas, es atspēkotu VM zinātnes interpretāciju," rakstīja Krusts.

Pēc diskusijām komisijas deputāti sāka spriest par šīs iniciatīvas tālāku virzību – nodot to izvērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Ministru kabinetam vai iniciatīvu noraidīt.

Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) norādīja, ka Ministru kabinets par šo jautājumu ir diskutējis dažādos griezumos, tāpēc viņa ieskatā, nebūtu lietderīgi diskutēt par šo priekšlikumu atkārtoti.

Savukārt deputāts Normunds Žunna (JKP) pauda neizpratni par iniciatīvas mērķi, jo tās nosaukums ir par datos balstītu politiku, tomēr no Krusta skaidrotā deputāts saprasts, ka iniciatīva ir par sertifikātiem, bet vēlāk Krusts deputātiem sacījis, ka viņš ir pret vakcināciju. Žunna atzina, ka Covid-19 sertifikātu lietošanas un uzturēšanas būtība sevi ir izsmēlusi, turklāt Ministru kabinets jau diskutē par sertifikātu atcelšanu.

Dūrītis piekrita iepriekš paustajam, norādot, ka zināmā mērā diskusijas par atteikšanos no Covid-19 sertifikāta jau notiek, tāpēc viņš neredz pamatu iniciatīvas tālākai virzībai.

Neskatoties uz atsevišķu deputātu priekšlikumu nevirzīt tālāk sabiedrības iniciatīvu, citi deputāti pauda pārliecību, ka šai komisijai ir jālemj par iniciatīvas nodošanu tālākai izvērtēšanai. Ar nelielu balsu pārsvaru Saeimas komisija lēma nodot Ministru kabinetam izvērtēt iniciatīvu.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 15. februārī vienojās no šā gada 1. marta mīkstināt patlaban spēkā esošos ierobežojumus, bet tos pilnībā atcelt no 1. aprīļa.

Sākot no 1. marta darba veikšanai vairs nebūs nepieciešams Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tomēr tas joprojām būs nepieciešams, lai apmeklētu publiskus pasākumus.