Saeima ceturtdien, 24. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto grozījumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz, ka vakcīnas pret Covid-19 var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Izmaiņas noteic, ka lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets. Savukārt pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
Grozījums nepieciešams, lai nerastos situācija, ka valstī esošajām vakcīnām beidzas derīguma termiņi, bet ir valstis, kurām tajā brīdī vakcīnas ir vajadzīgas, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Valsts finanšu līdzekļu efektīvas pārvaldības nolūkos Veselības ministrija rosinājusi Ministru kabinetam kā prioritāri noteikt vakcīnu pārdošanas iespēju, taču, ja pārdošanas partneru nav, tad ziedot tās valstīm, kuras Ārlietu ministrija piedāvā kā saņēmējvalstis, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
16. februārī notikušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomniece juridiskajos jautājumos Dace Spaliņa informēja deputātus, ka jautājums par iespēju Latvijai pārdot vakcīnas citām valstīm tika atbalstīts 14. februārī notikušajā koalīcijas sadarbības sanāksmē.
Spaliņa skaidroja, ka Publiskās mantas atsavināšanas likums neparedz iespēju pārdot Covid-19 vakcīnas, bet likums atļauj vakcīnas ziedot. Tomēr, lai rastu iespēju pārdot pāri palikušās vakcīnas, rosināts šādu iespēju iekļaut Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tāpat kā par vakcīnu ziedošanu arī par to pārdošanu lems Ministru kabinets, bet iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.
Tāpat Spaliņa informēja, ka, pārdodot vakcīnas, ir jāņem atšķirīgie nosacījumi noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem, piemēram, "Pfizer-BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" var pārdot jebkurai valstij, bet "Moderna" ražotās vakcīnas "Spikevax" tālāk pārdošanai ir citi nosacījumi. VM pārstāve arī piebilda, ka vakcīnas nevar pārdot dārgāk nekā tās tika iegādātas.
Patlaban gan neviena valsts nav izrādījusi interesi par vakcīnu iegādi, tomēr Ārlietu ministrija meklējot valstis, kuras vēlētos no Latvijas iegādāties Covid-19 vakcīnas. "Mums ir dots valdības atbalsts runāt par konkrētiem vakcīnu apjomiem, bet darījuma partneris vēl nav atrasts. Tiesa, situācija kuru katru brīdi var mainīties," norādīja Spaliņa. Viņa gan neprecizēja, cik lielu vakcīnu apjomu Latvija varētu pārdot.
Latvija līdz 2022. gada 31. janvārim ir ziedojusi 473 070 vakcīnu devu šādām valstīm: Albānijai (30 000), Beninai (80 000), Ēģiptei (115 000), Gruzijai (83 070), Kenijai (55 200), Moldovai (30 000), Tunisijai (49 800) un Vjetnamai (30 000)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
