Saeimas vienbalsīgs paziņojums: ES jānosaka maksimālas sankcijas Krievijai un Baltkrievijai

Minēto paziņojumu izstrādāja Saeimas Ārlietu komisija un to atbalstīja 93 deputāti. Viens nebalsoja, bet četri deputāti Saeimas sēdē nebija ieradušies.

Paziņojumā Saeima stingri nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas iesaisti militārajā uzbrukumā Ukrainai.

Saeima paziņojumā uzsver, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Saeima pieprasa Krievijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt turpmāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt turpmāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības.

Saeima atkārtoti apstiprina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā uzsvērts ANO 2014. gada 27. marta rezolūcijā par Ukrainas teritoriālo integritāti.

Tāpat Saeima pauž solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprina atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās Eiroatlantiskās integrācijas procesā.

Saeima arī uzsver nepieciešamību ES un tās dalībvalstīm, kā arī sabiedrotajiem un partneriem paust vienotu nostāju, atbalstot Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni, un aicina starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt politisko atbalstu, ekonomisko un tehnisko palīdzību visās jomās, kur tas nepieciešams, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajās jomās.

Saeima paziņojumā uzsver, ka ir svarīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot tai aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kas pieļauj individuālo un kolektīvo pašaizsardzību.

Parlaments arī uzsver nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas līguma 4. panta konsultācijas.

Saeima uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kas aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar šo valstu veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu.

Saeima paziņojumā rosina starptautisko sabiedrību aktīvi atbalstīt Ukrainu, aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju izskatīt Krievijas starptautisko tiesību un saistību pārkāpumus un paust asu nosodījumu.

Tāpat parlaments aicina Eiropas Padomi rosināt jautājumu par Krievijas izslēgšanu no tās.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) uzrunā plenārsēdē pauda, ka Krievijas sāktais "agresijas karš" ir kara noziegums, tas ir noziegums pret cilvēci. Kola ieskatā, Krievijai ir jānosaka sankcijas, to izolējot no civilizētās pasaules - atslēgt SWIFT, "Visa", "Mastercard", jāliedz Krievijas Centrālās bankas operācijas rezerves, jāiesaldē aktīvi visai elitei, jāaizliedz iebraukt ES un NATO, izņemot tikai noteiktas personas, kā arī bloķēt Krievijas propagandas kanālus.

"Pret Ukrainu tiek veikts neprovocēts, bezjēdzīgs un zvērīgi brutāls uzbrukums. Tas ir uzbrukums pret visu Eiropu, pret globālo mieru un drošību. Gadsimtiem ilgajā cīņā Ukraina ir frontes līnijā. Domās esam ar Ukrainas tautu," uzsvēra Kols.

Savukārt deputāte Krista Baumane (AP) pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir agresīvs diktators, kurš "uzspļauj pēc Otrā pasaules kara tiesībās balstītājai kārtībai" un vēlas atjaunot padomju savienību.

Baumanes ieskatā, pret Krieviju, tās politiķiem, oligarhiem un viņu ģimenēm ir jāvērš stingras sankcijas, tostarp atslēdzot no SWIFT, kā arī izslēdzot Krieviju no Eiropas Padomes.

Opozīcijas deputāts, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka Saeimas paziņojumā ir ietverts aicinājums izslēgt Krieviju no Eiropas Padomes, bet viņš rosina Krieviju izslēgt no citām starpparlamentārajām organizācijām. Vucāns rosinās Krieviju izslēgt no Baltijas Jūtas parlamentārās konferences, kuras nākamā sanāksme plānota nākamnedēļ.

Deputāts Aldis Adamovičs (JV) secināja, ka "ir noticis neticamais un ir sācies karš". Viņš informēja, ka piektdien, 25. februārī, tiks sasaukta parlamenta Ukrainas grupa, lai pārrunātu jautājumus, kā praktiski palīdzēt Ukrainai, piemēram, uzņemot bēgļus. Arī Adamovičs iestājas par stingrām sankcijām Krievijai, tostarp kultūras un sporta jomās.

Deputāts Reinis Znotiņš (JKP) norādīja uz praktiskām lietām, ko katrs sabiedrības loceklis var darīt jau tagad, piemēram, valdība var "atvērt maku" un sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, nosūtot ieročus un civilo palīdzību. Tāpat Znotiņš aicina Latvijas iedzīvotājus doties piketēt pie Krievijas vēstniecības.

Znotiņš arī norādīja uz nepieciešamību liegt Latvijā darboties Krievijas propagandas kanāliem, tā vietā jārod iespēja Latvijā nodrošināt Ukrainas kanālu darbību, lai "mēs redzētu notiekošo Ukrainā".

Deputāts arī aicināja sabiedrību aktīvāk iesaistīties zemessardzē, kā arī būt gataviem uzņemt savās mājās Ukrainu pametušās sievietes un bērnus. Znotiņš arī aicina Latvijas iedzīvotājus boikotēt Krievijas produktus.

Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems uzrunā aicināja visus apturēt savas ikdienas gaitas un pēc iespējas pabūt pašiem ar sevi un savām domām par to, kas šajā dzīvē ir svarīgs. Tāpat deputāts aicināja Latvijas politiķus sākt domāt ārkārtas stāvokļa kategorijās, lūdzot pārskatīt Saeimas dienas kārtību un Ministru kabineta darba organizāciju. Viņa ieskatā, būtu uz laiku jāizveido pārvaldes modelis, kas ļautu ātri un bez kavēšanās pieņemt nepieciešamos lēmumus.

Gobzems arī aicināja Latvijas pilsoņus un nepilsoņus nemeklēt vainīgos valsts iekšienē, mudinot atcerēties, ka ienaidnieks vēlas, lai "mēs būtu sašķelti un rādītu viens uz otru ar pirkstiem". "Mūs sašķeļot, ienaidnieks jau ir uzvarējis. Mēs uzvarēsim, ja būsim saliedēti," pauda Gobzems.

Opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro uzrunā parlamenta sēdē norādīja, ka Krievija nemitīgi pārkāpusi vienu starptautisko vienošanos pēc otras. Tāpat deputāts aicināja Latvijas atbildīgos ministrus nākt klajā ar paziņojumu par turpmāko rīcību, "saprotot Krievijas mentālo attieksmi un kāda var būt Krievijas nākotnes rīcība". Nemiro rosināja pārtraukt Krievijas propagandas informācijas plūsmu Latvijā, lai valsts iedzīvotāji nesaskartos ar provokatīviem un melīgiem sižetiem.

Opozīcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) stāstīja, ka viņš ir viens no diviem deputātiem, kuri ir pieredzējuši karu. "Zinu, ko nozīmē dienas un naktis pavadīt pagrabā, domājot par to, ka šis pagrabs jebkurā brīdī var pārtapt par ģimenes kapavietu. Tas paliek atmiņā uz visu mūsu," teica Dolgopolovs.

Deputāts uzsvēra, ka jebkura konflikta risināšana kara ceļā ir nosodāma, tāpēc viņš atbalsta Saeimas sagatavoto paziņojumu.

Vienlaikus Dolgopolovs aicināja atcerēties, ka cietējas lomā ir arī Krievijas tauta, jo tā tiek uztverta kā agresora tauta, kas, deputāta vērtējumā, ir traģiski. "Ja gribam domāt nopietni par mūsu valsts drošību, galvenais ir nevis budžeta finansējums aizsardzībai un lielgabalu skaits, bet gan tas, cik esam vienoti, spējīgi noraidīt centienus mūs saskaldīt," teica Dolgopolos.

Arī opozīcijas deputāts Māris Možvillo (Neatkarīgie) pauda atbalstu Saeimas paziņojumam, vienlaikus paužot kritiku, ka Valsts prezidents Egils Levits šajā brīdī neuzturas Latvijā, bet gan devies komandējumā uz Vāciju. Tāpat deputāts cerēja, ka ar uzrunu parlamentam uzstāsies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), jo "iedzīvotāji seko līdzi Saeimas sēdei un saņemt apliecinājumu, ka ne tikai deputāti, bet arī valsts augstākās amatpersonas ir vienotas ar Saeimu".

Savukārt opozīcijas deputāte Ramona Petraviča norādīja, ka šajā situācijā nevar runāt par sabiedrības vienotību, jo valdība ir sadalījusi sabiedrību "priviliģētajos un pārējos". "Sabiedrībā ir iesēts naids, segregācija," pauda Petraviča, norādot uz "tiem 62 000 cilvēkiem, kas mēnešiem ir bez darba".

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4:50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.

Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākas pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.

Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.