Saeima ceturtdien, 24. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz mainīt partiju finansēšanas sistēmu, tostarp pārtraukt no budžeta finansēt sabrukušas partijas, kā arī sasaistīt valsts finansējumu partijām ar minimālās algas apmēru.
Likuma grozījumus atbalstīja 62 deputāti, bet pret balsoja 20.
Likuma grozījumu iniciators Valsts prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz pārtraukt no budžeta finansēt parlamentā ievēlētās partijas, kuras ir izjukušas vai pārstājušas darbību.
Ar izmaiņām likumā rosināts piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.
Iepriekš Levits skaidroja, ka Latvijas politiskajā praksē ir diezgan tipiski, ka politiskās partijas, jo īpaši jaunas partijas, pēc ievēlēšanas Saeimā var zaudēt savu pārstāvniecību Saeimā vai pat sabrukt, no tās saraksta ievēlētajiem kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem.
"Tas nozīmē, ka šāda partija vairs nespēj pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto uzticības mandātu. Tādēļ nav jēdzīgi šādai partijai ar sabrukušu pārstāvniecību Saeimā saglabāt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā," pauda Valsts prezidents.
Tāpat Saeima atbalstīja deputātu Jura Pūces (AP), Jura Juraša (JKP) un Raivja Dzintara (NA) priekšlikumus likuma grozījumiem, nosakot, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķirs finansējumu 0,9% no minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi. Tāpat paredzēts piešķirt 0,1% no minimālās algas par katru balsi pašvaldības domes vēlēšanās un 0,1% no minimālās algas par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, piešķirs valsts finansējumu 200 minimālo algu apmērā. Kopējais partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās algas.
No Pūces un deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē paustā secināms, ka šogad minimālās algas celšana nav paredzēta, tāpēc arī partijām šogad finansējuma apmērs nepieaugs. Pūce uzsvēra, ka priekšlikumi pašlaik neparedzot izmaiņas regulējumā pēc būtības.
Saeima noraidīja opozīcijas deputāta Māra Možvillo (Neatkarīgie) priekšlikumu partijām piešķirtās naudas uzraudzību uzticēt Valsts kontrolei, nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Možvillo ieskatā, Valsts kontrole ar šo darbu tiktu galā kvalitatīvāk.
Tāpat parlaments noraidīja opozīcijas deputāta Ivara Zariņa (S) priekšlikumu sasaistīt partiju finansējumu ar sabiedrības labklājības līmeni, proti, mazinoties labklājībai sabiedrībā, mazinātos arī finansējums partijām.
Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka sākotnējais likuma grozījumu mērķis bija samazināt valsts finansējumu sabrukušām partijām, tomēr gan koalīcijas deputātu, gan Zariņa piedāvājums partijām nodrošinās vēl lielāku finansējumu. "Partiju finansējuma piesaiste pie minimālās algas ir nekas cits kā mēģinājums panākt, lai politisko partiju finansējums celtos automātiski gandrīz katru gadu," secināja Dombrovskis.
Ja likums būtu spēkā patlaban, tad šī Saeimas sasaukuma laikā tas attiektos uz izjukušo partiju "KPV LV", kas tagad darbojas ar nosaukumu "Par cilvēcīgu Latviju". Tiesa, KNAB šogad lēma pārtraukt izmaksāt "Par cilvēcīgu Latviju" valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, ņemot vērā, ka partija pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
