Ceturtdienas Rīgas domes ārkārtas sēdē plānots lemt par 500 000 eiro finansējuma piešķiršanu kā atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas, liecina uz sēdi sagatavotā informācija.
Tajā pausts, ka Rīgas dome kategoriski nosoda Krievijas agresiju, uzbrūkot Ukrainai, un pauž solidaritāti Ukrainas tautai, kā arī "nelokāmu atbalstu Ukrainas brīvībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai".
Pamatojoties uz likumu "Par pašvaldībām", Rīgas dome lems par atbalsta sniegšanu Ukrainai, piešķirot tai no pašvaldības budžeta programmas "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)" finansējumu nepārsniedzot 500 000 eiro.
Tāpat, Rīgas pilsētas izpilddirektoram sadarbībā ar Ārlietu ministriju saskaņot ar Ukrainas varas iestādēm nepieciešamās palīdzības veidu, plānots vienoties ar Ministru kabinetu par vienotu kārtību atbalstam Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē.
Par lēmuma izpildi ir atbildīgi Rīgas pilsētas izpilddirektors un Finanšu departaments.
Uz sēdi arī iesniegts viens priekšlikumus par darba kārtību, kurā lūgts papildināt lēmuma projektu ar jaunu punktu, kas paredz Rīgas domes deklarācijas par situāciju Ukrainā apstiprināšanu.
Šajā deklarācijā pausts stingrs nosodījumus Krievijas militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kā arī cita starpā apliecināta galvaspilsētas gatavība "sniegt praktisku palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, tostarp Rīgas sadraudzības pilsētai Kijevai".
"Rīgas domes deputāti pieprasa Krievijas Federācijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt tālāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt tālāku visa veida agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības," norādīts dokumentā.
Sēde plānota pulksten 15.40.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4:50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.
Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākās pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.
Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.