Rīgas dome ceturtdienas ārkārtas sēdē atbalstīja 500 000 eiro finansējuma piešķiršanu kā atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas.
Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) sēdē sacīja, ka ukraiņu kopienai, kas dzīvo Rīgā, ir jāzina, ka pilsēta viņus atbalstīs. "Tiem ukraiņiem, kuri būs spiesti pamest savas mājas un nonāks Rīgā, jāzina, ka Rīga ir izdarījusi visu, lai viņi te justos gaidīti un, pats galvenais, droši," pauda mērs.
Pēc viņa paustā, ceturtdienas rītā Rīgas Civilās aizsardzības komisijai uzdots gatavoties patvēruma meklētāju koordinēšanai un uzņemšanai Rīgā. Arī Rīgas iestādes šobrīd strādājot pie plāna, lai nodrošinātu, ka ukraiņiem būs pieejams gan sociālais, gan praktiskais atbalsts.
Staķis arī sacīja, ka apmeklēs ceturtdien notiekošo protesta akciju pie Krievijas vēstniecības, savukārt piektdien mērs aicināja rīdziniekus apmeklēt atbalsta koncertu Ukrainai, kas notiks pie Kongresu nama.
"Tuvākās nedēļas un mēneši būs liels izaicinājums visiem rīdziniekiem. Mēs zinām, ka Kremlis un Putins šo laiku izmantos, lai Latvijā mēģinātu mūsu sabiedrību šķelt – ar meliem, dezinformāciju un mēģinājumiem sarīdīt cilvēkus. Mūsu uzdevums ir to nepieļaut," uzsvēra politiķis.
Vēršoties pie Rīgā dzīvojošās krievvalodīgo kopienas, viņš sacīja, ka tie ir "mūsu līdzpilsoņi, draugi, ģimenes locekļi un rīdzinieki", piebilstot, ka saņēmis ziņas no šīs kopienas pārstāvjiem, kurā pausts nosodījums Putina agresijai Ukrainā.
Tāpat mērs aicināja ne tikai "cīnīties informatīvajā telpā, bet arī iesaistīties praktiski", iestājoties Zemessardzē, vienlaikus uz proaktīvu rīcību aicinot arī citas Eiropas pilsētas.
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) savukārt norādīja, ka šis nav laiks, lai ļautos bailēm, provokācijām vai iekšējiem strīdiem. "Mums jābūt vienotiem un ar drošu sirdi, vēsu prātu jārīkojas visās iespējamās jomās, lai palīdzētu Ukrainai un stiprinātu mūsu iekšējo drošību," akcentēja politiķis.
Deputāts Juris Radzevičs (GKR) aicināja ne tikai solidarizēties, bet arī izprast, ka "arī Krievijā daudzi cilvēki iebilst Putinam, taču viņu protesti tiek apspiesti".
Krievu valodā pie Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem sēdē vērsās deputāte Ieva Brante (NA/LRA), lūdzot viņus būt atbildīgiem un nosodīt Krievijas prezidenta darbības.
Turpretim Vladimirs Buzajevs (LKS) pauda nostāju, ka "konfliktā vienmēr vainojamas abas puses", izvirzot priekšlikumu svītrot daļu no lēmuma projektā paustā, proti, veikt redakcionālus labojumus dokumentā, lai tas būtu "pieņemams lielākai daļai rīdzinieku". Taču deputāta priekšlikums netika atbalstīts, četriem deputātiem balsojot par, 38 – pret, bet vienam atturoties.
Deputāts Mārtiņš Kossovičs (PP) sēdē skaidroja, ka Krievijas režīmu atbalsta plašs cilvēku kopums, tādēļ nepietikšot ar ceturtdien iezīmēto atbalstu. Proti, viņaprāt, domes deputātiem "būtu jārīkojas drosmīgāk" - būtu jādomā, kā palīdzēt, sadarbojoties ar Ministru kabinetu, kā arī jāgatavojas potenciālai ukraiņu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Runājot par Rīgas domes atbalstītajiem pasākumiem, viņš sacīja, ka pašvaldībai būtu arī jāizdara "savi mājasdarbi".
"Mums nav jāatbalsta ar rīdzinieku naudu pasākumus, kurus sponsorē cilvēki, kas ir pietuvināti Putina oligarhijai, pērk Latvijas pilsonības un dzer šampaniešus [..] kopā ar pērkamu vietējo politisko eliti," izteicās deputāts.
Plānots, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā tiks sasaukta Rīgas Civilās aizsardzības komisijas sēde, kur spriedīs par iespējām uzņemt patvēruma meklētājus no Ukrainas, sēdē norādīja deputāte Linda Ozola (JKP). Saistībā ar šo viņa arī aicināšot atsaukties rīdziniekus, kuri brīvprātīgi vēlētos palīdzēt un uzņemt patvēruma meklētājus. Politiķe arī minēja, ka Rīgai bijušas vairākas sadarbības pilsētas Krievijā un Baltkrievijā, taču šajā situācijā, viņasprāt, ir pēdējais brīdis neturpināt sadarbību ar tām, tā vietā atbalstu novirzot sadraudzības pilsētām Ukrainā.
Deputāts Jakovs Pliners (LKS) savukārt atzīmēja, ka Rīgā vēl ir daudz cilvēku, kuriem trūkst līdzekļu, tādēļ viņš drīzāk piekristu simboliskam atbalstam 50 000 līdz 100 000 eiro apmērā, bet "nekādā gadījumā 500 000 eiro".
Lēmuma projekts par atbalstu Ukrainai tika atbalstīts ar 50 balsīm, kamēr trīs deputāti balsoja pret to.
Tāpat sēdē atbalstīta iecere, Rīgas pilsētas izpilddirektoram sadarbībā ar Ārlietu ministriju saskaņot ar Ukrainas varas iestādēm nepieciešamās palīdzības veidu, vienoties ar Ministru kabinetu par vienotu kārtību atbalstam Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē.
Sēdē atbalstītajā lēmuma projektā pausts, ka Rīgas dome kategoriski nosoda Krievijas agresiju, uzbrūkot Ukrainai, un pauž solidaritāti Ukrainas tautai, kā arī "nelokāmu atbalstu Ukrainas brīvībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai".
Tāpat atbalstīta Rīgas domes deklarācija, kurā pausts stingrs nosodījumus Krievijas militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kā arī cita starpā apliecināta galvaspilsētas gatavība "sniegt praktisku palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, tostarp Rīgas sadraudzības pilsētai Kijevai".
"Rīgas domes deputāti pieprasa Krievijas Federācijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt tālāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt tālāku visa veida agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības," norādīts dokumentā.
Pamatojoties uz likumu "Par pašvaldībām", atbalsts 500 000 eiro apmērā piešķirams no pašvaldības budžeta programmas "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)".
Par lēmuma izpildi ir atbildīgi Rīgas pilsētas izpilddirektors un Finanšu departaments.
Sēdē arī atbalstīts priekšlikums uzdot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam sadarbībā ar kultūras organizācijām rīkot pasākumus Ukrainas atbalstam.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4:50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.
Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākās pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.
Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
