Uzņemšanas centri un izmitināšana viesnīcās – kā Latvija palīdzēs kara bēgļiem

Kā pēc valdības sēde pauda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), plāns tapis jau vairākas nedēļas un ministriju iebildumi tika saskaņoti. Viņa apliecināja, ka ir Latvija ir gatavi vairākiem scenārijiem, ja cilvēki no Ukrainas meklēs pagaidu patvērumu Latvijā.

Ministre norādīja, ka otrdien valdībā un vēlāk Saeimā plānots pieņemt likumu, kas ļaus šiem Ukrainas pilsoņiem strādāt Latvijas teritorijā.

Kā pauda Golubeva, Eiropas organizācijas, piemēram, "Frontex", un Latvijas kaimiņvalstis izsaka savas prognozes un skaitļus par to, cik kara bēgļu no Ukrainas valstīs varētu ierasties. Viņa uzsvēra, ka jautājumā par palīdzības sniegšanu runa ir par Ukrainas pilsoņiem un cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētās, kas cietušas nopietnus uzbrukumus.

"Protams, ka mēs ticam Ukrainas tautas spējai cīnīties līdz pēdējam, bet tas nenozīmē, ka katram sirmgalvim un katram zīdainim ir jāpaliek sagrautās pilsētās," norādīja ministre.

Plāns paredz, ka uzņemšanas fāzē netālu no robežas plānots veidot uzņemšanas centrus, kuros veiks personas pārbaudi, reģistrēšanu, nodrošinās ar informāciju par uzturēšanos Latvijā, kā arī nodrošina personu novirzīšanu vai nogādāšanu izmitināšanas vietās.

Uzņemšanas centros personām būs pieejams dzeramais ūdens un pārtika.

Uzņemšanas fāzē ietilpst arī robežpārbaužu nodrošināšana personām, kuras ieceļo caur ārējo robežu ar derīgiem ceļošanas dokumentiem – biometriskajām pasēm, kā arī vīzu izsniegšana uz ārējās robežas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, bet nav derīga vīza ieceļošanai Eiropas Savienībā (ES).

Paredzēta arī masveidā ieradušos personu no Ukrainas uzskaites sistēmas izveide un bezmaksas informatīvā diennakts tālruņa ieviešana.

Tāpat kara bēgļiem plānots nodrošināt Covid-19 testēšanu un vakcināciju, jo Ukrainā Covid-19 vakcinācijas aptvere nav tik plaša kā Latvijā, pauda Golubeva.

Savukārt personu izmitināšana un ēdināšana paredzēta viesnīcas, viesu mājās, mājsaimniecībās, neveidojot alternatīvas izmitināšanas vietas, piemēram, sporta centros, skolās un citur.

Personu izmitināšanas koordinācijā tiks iesaistītas pašvaldības un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas.

Izmitināšanas fāzē paredzēts personas nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm (trīs mēnešu periodā), kuru veidi un normas plānotas, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 755 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā", kā arī ņemts vērā, ka daļējs nodrošinājums jau būs panākts izmitināšanas viesnīcās ietvaros.

Neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, primāro, sekundāro un ambulatoro veselības aprūpi – Nacionālais veselības dienests un ārstniecības iestādes.

Izmitināšanas fāzē paredzēts personām nodrošināt sociālos pakalpojumus, bērnu ievietošana izglītības iestādēs (tostarp pirmskolas izglītības iestādēs).

Gadījumā, ja valsts spējas uzņemt un izmitināt no Ukrainas masveidā ieradušās personas būs nepietiekošas, tiks pieprasīta starptautiskā palīdzība un atbalsts.

Plāns noteikts trīs mēnešu periodam.

Preses konferencē Golubeva arī pauda, ka valdības sēdē tika pārrunāta nepieciešamība celt aizsardzības nozarei paredzēto finansējumu, kā arī nepieciešams ieguldīt valsts iekšējās drošības stiprināšanai. Ministe pauda cerību, ka ar Finanšu ministriju izdosies vienoties par šiem jautājumiem.

Tāpat noteikts, ka Valsts robežsardze pēc informācijas iegūšanas par personu no Ukrainas masveida ierašanos Latvijā iesniedz attiecīgo informāciju iekšlietu ministram, kas pieņem lēmumu par šī plāna aktivizēšanu.

Paredzēts, ka Pasākumu plānā noteikto pasākumu koordinēšanai un nepieciešamības gadījumā papildus pasākumu noteikšanai tiek izveidots Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs un kas sastāv no plānā paredzēto pasākumu izpildē iesaistīto institūciju pārstāvjiem.

Indikatīvi pasākumu plāna īstenošanai papildu nepieciešams finansējums nepārsniedz 56 803 536 eiro, ko plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4.50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.

Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākas pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.

Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.