Opozīcija un koalīcija viena otru vaino Covid-19 krīzē  (11)

"Delfi" jau vēstīja, ka ar Saeimas 2021. gada 29. aprīļa lēmumu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai sēde.

Komisiju vadīja deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Tajā darbojās pa pārstāvim no katras frakcijas – Valērijs Agešins (S), Viktors Valainis (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Voika (AP), Sandis Riekstiņš (JKP) un Ralfs Nemiro (Neatkarīgie).

Komisija šā gada 4. februārī pabeidza darbu pie galaziņojuma. Teju 100 lappušu garajā ziņojumā apkopota informācija par komisijas sastāvu, apkopota informācija par komisijas sēdēs izskanējušajiem viedokļiem un argumentiem, sniegts izvērtējums par valdības darbu Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanā, vakcīnu iepirkumu, Vakcinācijas biroja izveidi, epidemioloģiskās drošības pasākumiem un valdības lēmumu komunikāciju.

Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas nosaukumā ietverts mērķis "nosaukt to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai sēde", tomēr komisijas darba galaziņojumā netiek minētas konkrētas amatpersonas. Iepriekš komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka vainīgo personu nosaukšana notiks vakcīnu iepirkuma kriminālprocesā.

Komisijas darba galaziņojumā arī sniegti komentāri un secinājumi. Vērtējot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu, komisija secina, ka Veselības ministrijas (VM) darbībā "pieļautie trūkumi un nepilnības varēja atstāt būtisku ietekmi uz lēmumu par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkumu". Tajā pašā laikā komisija norāda, ka krīzes apstākļos īpaši svarīgs ir skaidrs un viennozīmīgi saprotams pienākumu un atbildības sadalījums starp lēmumu pieņēmējiem.

Vērtējot valstī ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, komisija ziņojumā secina, ka ierobežojumi atstāj labu ietekmi uz slimības izplatības rādītājiem, tomēr ierobežojumi negatīvi ietekmē ekonomiku. Komisija secina, ka Latvijas stratēģija, nosakot ierobežojumus un atbalsta pasākumus, ir bijusi apmierinoša.

Vērtējot valdības komunikāciju pandēmijas laikā, komisija norāda, ka labu vakcinācijas pret Covid-19 tempu liedza tas, ka nepieciešamā informācija nesasniedza daudzas Latvijas iedzīvotāju grupas. Lai turpmāk valsts komunikācija būtu efektīvāka, komisija iesaka regulāri veikt kvalitatīvus pētījumus par Latvijas iedzīvotājiem, viņu dzīves paradumiem, sociālo statusu, veselības stāvokli un citiem rādītājiem.

Komisija arī uzskata, ka valsts komunikācijai ir jābūt centralizētai, vienotai un vienkārši saprotamai. Ziņojumā pausts, ka Covid-19 pandēmijā sabiedrība ir saņēmusi sadrumstalotu informāciju, kad par vienu un to pašu valdības lēmumu komunicē dažādas puses, bet komunikācija nesakrīt pēc būtības.

Galaziņojumam pievienotas arī komisijas locekļa Valaiņa atsevišķās domas, kurās opozīcijas deputāts norāda, ka jau no Covid-19 krīzes sākuma Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pierādīja nespēju vadīt krīzi, to pamatojot ar faktiem, ka lēmumi bijuši haotiski un novēloti, tie nebija balstīti ekspertu rekomendācijās un netika pietiekami skaidroti sabiedrībai.

Tāpat Valainis norāda, ka vakcinācijas pret Covid-19 process jau no pirmsākumiem bijis nepārskatāms un haotisks. Savukārt politiskās vadības trūkums, vakcīnu iepirkuma procesu atstāja ierēdņu un amatpersonu ziņā. Opozīcijas deputāts arī secina, ka pret VM pārraudzībā esošo iestāžu amatpersonu vērstās disciplinārlietas bija politiski motivētas "ar mērķi "piesegt" politisko amatpersonu neizdarību un pārcelt atbildību uz ierēdņiem". Valainis uzskata, ka ir pamats veikt Ģenerālprokuratūras pārbaudi par bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles darbību un pieprasīt politisko atbildību tagadējam veselības ministram Danielam Pavļutam (AP).

"Delfi" jau vēstīja, ka Viņķelei prokuratūra cēlusi apsūdzību par bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkumā. Prokurors savā lēmumā Viņķeles darbību ministres amatā kvalificē kā iespējamu "valsts amatpersonas bezdarbību", jo uzskata, ka viņa kā veselības ministre bija atbildīga par Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, bez kuras 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 uzsākta novēloti.

Savas atsevišķās domas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumam pievienojis arī Nemiro, kura ieskatā nav pieļaujams, ka komisija tikai daļēji izpilda Saeimas doto uzdevumu un nenosauc valdības politisko amatpersonu uzvārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniskas sekas Latvijai.

Arī Nemiro piekrīt Valaiņa secinājumam, ka Kariņa vadītā valdība ir "demonstrējusi nespēju vadīt krīzi". Viņa ieskatā, komisijai galaziņojumā bija jānosauc politiski atbildīgie, proti, Viņķele par sabiedrības vakcinācijas procesa savlaicīgu un plānveidīgu neuzsākšanu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par savlaicīga atbalsta nesniegšanu Covid-19 negatīvi ietekmētajās nozarēs strādājošajiem, savu Kariņš, kā norāda Nemiro, ir politiski atbildīgs par valdības darbu kopumā.

Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) ceturtdien, 24. februārī, Saeimas debatēs kritizēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, uzsverot, ka Saeimas dotais uzdevums – nosaukt vainīgos neveiksmīgā Covid-19 pandēmijas pārvaldībā – netika izpildīts. Zariņš pauda pārliecību, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam vajadzētu atgriezt valstij naudu par neizdarīto darbu.

Arī opozīcijas deputāts Valērijs Agešins (S) kritizēja faktu, ka komisijas gala ziņojumā nav nosaukti konkrētu cilvēku vārdi un uzvārdi, kas deputātam liek secināt, ka "komisija nodarbojās nevis ar pieļauto kļūdu atmaskošanu, bet savējo piesegšanu".

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Ilga Šuplinska sacīja, ka, pārskatot komisijas veikumu, tam ir viens labums, proti, tajā ir hronoloģiskā secībā apkopota notikumu virkne. Vienlaikus viņa pauda rūgtumu, ka ziņojumā netiek vērtēts tas, kāpēc valdība tik ilgi turēja ciet skolas, un kā attālinātās mācības ietekmēs paaudzi, kas "pēc gadiem būs dažādos Latvijas lēmējvaras un izpildvaras gaiteņos".

Komisijas locekle Voika atzina, ka ar ziņojumu tika paveikts labs darbs, jo tajā ir analizēts valdības darbs Covid-19 krīzē, turklāt ziņojumā fokuss nav tik daudz uz vainīgo vārdu nosaukšanu cik uz mērķi, pamanīt problēmas, lai tās neatkārtotu turpmāk.

Voika uzsvēra, ka Covid-19 krīzē atbildība ir jāuzņemas gan pozīcijai, gan opozīcijai. Viņa norādīja uz opozīcijas atbildību laikā, kad valstī tika sākta vakcinācija pret Covid-19, bet tā notika gausi, un tolaik opozīcija likusi sprunguļus vakcinācijas veicināšanai, pretojoties pret ierobežojumiem utt. "Paskatieties spogulī, cienījamā opozīcija," mudināja deputāte.

Savukārt opozīcijas deputāts Edgars Tavars (ZZS) iebilda Voikas sacītajam, norādot, ka opozīcija nāca klajā ar simtiem ieteikumu Covid-19 krīzē, bet koalīcija tos ignorēja. "Voikas kundze, jāatzīst sava vaina, nevis jāmētājas ar apvainojumiem citu virzienā," aicināja Tavars.

Saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu pēc galaziņojuma publicēšanas tajā atspoguļotie priekšlikumi konstatēto trūkumu novēršanai tiks nosūtīti izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana. Galaziņojumā norādītajām institūcijām būs jāvērtē galaziņojumā ietvertā informācija un jālemj par izmeklēšanas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu.