Piektdien, 25. februārī, Saeimas deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu sprieda par Latvijas praktisku palīdzību bēgļiem no Ukrainas, tostarp nodrošinot viņus ar darbu, mājokli, pabalstiem un izglītību.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs informēja darba grupas locekļus, ka patlaban nav zināms, cik liels skaits bēgļu varētu ierasties no Ukrainas. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka gadījumā, ja Latvijā ieradīsies bēgļi, valstij būs jābūt gataviem tos uzņemt.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) informēja, ka nākamnedēļ valdība lems par īpašu likumu, kura mērķis būs atvieglot iespējamo Ukrainas kara bēgļu nonākšanu Latvijā.
Pēc Siliņas teiktā, daļai Ukrainas pilsoņu ir biometriskās pases, ar kurām persona var ierasties Eiropas Savienībā (ES) bez vīzas, bet ir daļa, kuriem šādas iespējas nav.
Premjera parlamentārā sekretāre arī norādīja, ka daļai Ukrainas pilsoņu ir atļaujas darbam ES, bet ar jauno likumu iecerēts atvieglot iespēju saņemt darba atļauju visiem Ukrainas bēgļiem. Siliņa piebilda, ka vairāki Latvijā strādājoši uzņēmumi jau ir izteikuši gatavību nodarbināt no Ukrainas iebraukušos cilvēkus.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (JKP) informēja, ka ministrija patlaban definē bēgļiem sniedzamo pakalpojumu grozu, kā nodrošināt, lai pašvaldības spētu sniegt pakalpojumus ātri.
Vienlaikus viņa ieskicēja citus risināmos jautājumus, piemēram, par kontu atvēršanu nerezidentiem, lai personām varētu izmaksāt pabalstus. Tāpat jādomā par to, kādā veidā būs iespējams maksāt pabalstus pirms šīm personām tiks atvērti konti.
Zālīte-Grosa pievienojās Veselības ministrijas pārstāvja teiktajam, ka nepieciešams risināt jautājumu par medikamentu pieejamību, īpaši recepšu medikamentu, ko vajadzētu segt pilnībā.
LM parlamentārā sekretāre aicināja domāt ar situāciju pēc trim mēnešiem, piemēram, ja bēgļi būs jānodrošina ar ilglaicīgāku mājokli, kā sniegt pirmsskolas izglītības un medicīnas pakalpojumus.
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) informēja, ka viņš ir neformāli vērsies pie Finanšu nozares asociācijas ar jautājumu par šķēršļiem nerezidentiem atvērt Latvijā kontu. Deputāts vēlas saprast, vai šīs problēmas risināšanā nepieciešamas izmaiņas regulējumā vai tās risināmas sadarbībā ar Finanšu un kapitālā tirgus komisiju (FKTK).
Premjera parlamentārā sekretāre attālinātās sēdes iekšējā sarakstē platformā "Zoom" atbildēja Feldmanam, ka bēgļu statusu ieguvušajiem ir tiesības Latvijā uz pamatkontu. Viņa piebilda, ka deputāta paustais ir piefiksēts un tiks pārrunāts ar Finanšu nozares asociāciju un FKTK.
Feldmans mudināja domāt par situāciju, ja gadījumā Ukrainas Augstākās radas deputāti ir spiesti pamest valsti. Ja tā notiek, Feldmans rosināja Ukrainas deputātiem atvēlēt divas Jūrmalā esošās reprezentācijas ēkas, kā arī lemt par citiem ar Ukrainas deputātu iespējamu izmitināšanu Latvijā.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) aicināja Saeimas deputātus izmantot savus kontaktus citu valstu parlamentos, aicinot aktīvāk runāt par Kremļa agresiju un mudināt pret to vērsties. Viņa piebilda, ka ES sankciju noteikšanā nav vienota, kā to pierādīja lēmums par Krievijas neizslēgšanu no SWIFT sistēmas.
Sanāksmē viedokli sniedza arī pašvaldību pārstāvji. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) informēja, ka Ādaži varētu uzņemt ap 300 bēgļu, kurus sākotnēji izmitināt viesnīcās un viesu namos, bet tas, Sprindžuka vērtējumā, ir īstermiņa risinājums.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs rosināja bēgļu izmitināšanas jautājumā iesaistīt arī iedzīvotājus. Viņš aicināja deputātus apsvērt iespēju nepiemērot nekustamā īpašuma nodokli tiem iedzīvotājiem, kuri savā īpašumā izmitinās bēgļus. Par nodokļa atcelšanu būtu jālemj Saeimai.
Iepriekš Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izplatīja paziņojumu medijiem informēja, ka par iespējām pašvaldības teritorijā uzņemt un izmitināt bēgļus no Ukrainas informējusi Rēzeknes novada pašvaldība. Patlaban tās iespējas ir sniegt patvērumu 100 cilvēkiem.
Arī Kuldīgas novada pašvaldība nepieciešamības gadījumā varētu nodrošinot palīdzību un atbalstu, tostarp bēgļu izmitināšanai no militārā konflikta zonām.
Jau vēstīts, ka pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) prognozēm Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 000 kara bēgļu no Ukrainas, tāpēc Latvijas valdība ceturtdien, 24. februārī, atbalstīja pasākumu plānu šo cilvēku uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā.
Plāns paredz, ka uzņemšanas fāzē netālu no robežas plānots veidot uzņemšanas centrus, kuros veiks personas pārbaudi, reģistrēšanu, nodrošinās ar informāciju par uzturēšanos Latvijā, kā arī nodrošina personu novirzīšanu vai nogādāšanu izmitināšanas vietās.
Savukārt personu izmitināšana un ēdināšana paredzēta viesnīcas, viesu mājās, mājsaimniecībās, neveidojot alternatīvas izmitināšanas vietas, piemēram, sporta centros, skolās un citur.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
