Katastrofu, pandēmiju vai karadarbības rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, var nestrādāt veikali, degvielas uzpildes stacijas un bankomāti. Lai Latvijas iedzīvotāji būtu savlaicīgi sagatavojušies un spētu noturēties jeb izdzīvot šādos apstākļos vismaz pirmās 72 stundas jeb trīs diennaktis līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt nepieciešamo palīdzību, Aizsardzības ministrija (AM) sadarbībā ar citiem valsts operatīvajiem dienestiem jau pirms diviem gadiem radījusi informatīvu bukletu, ko aicina izlasīt ikvienam interesentam.
AM atgādina, ka jau no 2016. gada Latvijā tiek veidota visaptverošas valsts aizsardzības sistēma, kurā uzsvars tiek likts uz ikviena iedzīvotāja atbildību krīzes situācijā. Lai izglītotu Latvijas iedzīvotājus par to, kā rīkoties krīzes gadījumā un kā savu drošību stiprināt jau šodien, AM prezentējusi bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kas izstrādāts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts robežsardzi.
Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts "72 stundas". Šis ir periods, kura laikā katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāspēj parūpēties pašam par sevi, tādējādi ļaujot atbildīgajiem dienestiem krīzes pirmajās dienās sniegt palīdzību tur, kur tā visvairāk nepieciešama.
Tādēļ, lai ar bukletu iepazīstinātu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju un sniegtu noderīgu informāciju, AM aicina ikvienu interesentu kļūt par 72 stundu vēstnesi, izvietojot bukletu un tā reklāmas materiālus savās mājaslapās un daloties ar to sociālo tīklu profilos.
Buklets ir sagatavots trīs valodās – latviešu, angļu un krievu.
Buklets ir sadalīts trīs tematiskajās daļās: rīcība pirmajās 72 stundās; ieteikumi, kā sagatavoties; iedzīvotāju rīcība kara gadījumā.
Bukletā norādīts, ka nepieciešams izrunāt un vienoties ar tuviniekiem par rīcības plānu, sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz trīs līdz septiņām dienām, kā arī salikt ārkārtas gadījumu somu (tās saturs aprakstīts bukletā), tāpat būtu jāpieraksta blociņā vai jāiegaumē tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu katram individuāli svarīgu personu mobilo tālruņu numuri.
Bukletā ieteikts krīzes situācijā saglabāt mieru, pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, palīdzēt tuviniekiem, noskaidrot, vai kaimiņiem un cilvēkiem blakus nav nepieciešama palīdzība.
Tāpat iedzīvotāji aicināti iesaistīties kā brīvprātīgajiem un sniegt atbalstu, piemēram, ar savām zināšanām un prasmēm, materiāli tehniskiem līdzekļiem un resursiem, psiholoģisko atbalstu cietušajiem, atbalstu ģimenēm, kuru locekļi iesaistīti apdraudējuma pārvarēšanā, vai citādi palīdzēt.
Turklāt, ja iespējams, iedzīvotāji krīzes situācijā tiek aicināti turpināt darbu, it īpaši tad, ja darbs ir iestādē vai uzņēmumā, kas nodrošina sabiedrību ar kritiskiem pakalpojumiem: elektrība, sakari, ārstniecība u.tml..
Ar pilnu aizsardzības ministra vēstules tekstu iespējams iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
