Levits: tuvākajā laikā jāpalielina izdevumi drošībai un aizsardzībai (papildināta plkst.15.10)

Viņš atgādināja, ka pašlaik Latvijas izdevumi aizsardzībai ir 2,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tas tuvākajā laikā jāpalielina, un valdība par to lems. Taujāts par finansējuma pieauguma apmēru, Levits sacīja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) minējis, ka tas būtu jāpalielina līdz 2,5% no IKP. Tā ir pamatīga summa, kas nāks par labu tieši aizsardzības sistēmai, norādīja prezidents.

Tāpat nepieciešams palielināt finansējumu iekšējās drošības jautājumiem – policijai, robežsardzei, tiesībsargājošām iestādēm. Levits piebilda, ka ilgstoši bijām atstājuši novārtā iekšējās drošības sistēmu.

"Mēs uzskatām, ka iekšējo drošību nevar atdalīt no ārējās drošības," piebilda prezidents, uzsverot, ka jāstiprina arī iekšējā drošība. "Tur arī tiks pieņemti konkrēti lēmumi," piebilda Levits.

Prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir drošībā, Latviju sargā NATO 5. pants. Taču Latvija ir hibrīdkara fokusā, tāpēc visiem jāpievērš pastiprināta uzmanība informācijai, ko patērē.

Ukraina cīnās varonīgi, uzsvēra Levits, piebilstot, ka "mēs esam kopā ar Ukrainu".

Prezidents arī informēja par vakar Varšavā NATO Austrumu flanga valstu vadītāju sanāksmē un NATO ārkārtas tiešsaistes samitā pārrunāto. NATO dalībvalstis uzskata Krievijas agresiju ne tikai kā agresiju pret Ukrainu, bet kā agresiju pret visu Eiropu, NATO, starptautisko miera kārtību, sacīja Levits.

Krievija ir jāizolē no pasaules visos iespējamos veidos, norādīja prezidents, piebilstot, ka Krievija ar šo uzbrukumu Ukrainai ir izslēgusi sevi no starptautiskās sabiedrības.

Prezidents uzskata, ka Eiropas Savienības sankcijas ir ļoti ļoti smagas Krievijai, vidējā līdz ilgākā laika posmā tās nopietni ietekmēs Krievijas ekonomiku. Viņš arī atgādināja, ka tiek diskutēts par iespēju atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājuma sistēmas SWIFT. Lai arī pašlaik nav vienprātības šajā jautājumā, ļoti iespējams, ka šādas sankcijas sekos, uzskata Levits.