Ir jāizdara izņēmums attiecībā uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas doties palīdzēt Ukrainai, tās tautai un likumīgai valdībai, lai viņi Latvijā netiktu saukti pie atbildības, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), norādot, ka rosinās Saeimu lemt par šo jautājumu. Valsts drošības dienests (VDD) gan norāda, ka šādi grozījumi nav nepieciešami.
Šāda ministra atbilde seko pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba aicinājis ārzemniekus, kuri vēlas aizstāvēt Ukrainu, sazināties ar Ukrainas ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām savās valstīs.
Latvijas Republikas Nacionālās drošības likums patlaban aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā.
Tas atļauts vien gadījumos, ja Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.
Savukārt Krimināllikuma 77.1 pants paredz kriminālatbildību par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, neievērojot normatīvos aktus vai Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus.
Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Kā vēlāk skaidro VDD, izskanējusī informācija, ka Krimināllikuma 77.1 pants liedz brīvprātīgajiem no Latvijas karot Ukrainas pusē, neatbilst patiesībai. Minētais pants paredz atbildību konkrēti par vēršanos pret kādas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, piedaloties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.
"Šajā gadījumā kriminālatbildība draudētu tad, ja persona dotos uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu agresoram Krievijai, mērķtiecīgi vēršoties pret Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību," skaidro VDD.
Ārlietu ministrs norādījis, ka rosinās Saeimu lemt par šo jautājumu, nosakot izņēmumu laikā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība. Tādējādi Latvijas pilsoņi, kas dotos karot Ukrainā, netiktu par to sodīti.
Kā informē Saeimas Juridiskās komitejas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), ārkārtas komisijas sēde par likuma grozījumiem, kas ļaus arī Latvijas pilsoņiem brīvprātīgā kārtā doties aizstāvēt Ukrainas neatkarību un visas Eiropas brīvību, notiks pirmdien pulksten 9.
Jau ziņots, ka jau ceturto dienu turpinās Krievijas armijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
