Saeima pirmdien, 28. februārī, ārkārtas sēdē steidzamības kārtā divos lasījumos vienbalsīgi pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz Latvijas pilsoņiem ļaut dienēt Ukrainas dienestā.
Likuma izmaiņas atbalstīja 87 deputāti.
Grozījumi paredz, ka personām, kas uzsāks dienestu Ukrainā, būs nekavējoties jāreģistrējas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā.
"Mūsu pilsoņiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu un brīvprātīgi doties tur dienēt, lai aizstāvētu Ukrainas neatkarību un mūsu kopējo drošību, ir jābūt iespējai to darīt," iepriekš sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), norādot, ka Nacionālās drošības likumā ir noteikts, kur Latvijas pilsoņi drīkst dienēt.
Līdz šim likums noteica, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā. Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad tiek dienēts Eiropas Savienības (ES), Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1. marta.
Aizsardzības ministrijā (AiM) portālam "Delfi" stāstīja, ka brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā.
Pēc apstiprinājuma saņemšanas no vēstniecības brīvprātīgajam jāziņo Nacionālo bruņoto spēku Mobilizācijas pārvaldei, rakstot fiziski vai elektroniski parakstītu vēstuli (adrese: Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006; elektroniskā pasta adrese: rpus@mil.lv), norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta veidu un dienesta valsti.
Vienlaikus AiM un Nacionālie bruņotie spēki, pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā, aicina pilsoņus ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.
Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta. AiM aicina visus Latvijas pilsoņus izrādīt savu patriotismu un stāties Zemessardzē, vai iziet brīvprātīgo rezervistu apmācību. Savukārt dienestā jau esošie karavīri un zemessargi ir tie, kuri var nodrošināt augstvērtīgu jaunpienākušo apmācību un integrēšanos savās vienībās.
AiM ir regulārā saziņā ar Ukrainas Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem. Ukrainas amatpersonas norāda, ka partnervalsts karavīriem un civiliedzīvotājiem galvenokārt nepieciešamas nodrošinājuma piegādes ar kaujas ekipējumu, munīciju, degvielu, medicīnas ierīcēm un medikamentiem. AiM resors, sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kopš 24. februāra nepārtraukti strādā, lai īstenotu Ukrainas iedzīvotājiem nepieciešamās piegādes.
Valsts drošības dienests iepriekš portālam "Delfi" atzīmēja, ka Krimināllikuma 77.1 pants neaizliedz un nepiemēro sodu Latvijas pilsonim, ja tas Ukrainā aizstāv valsts neatkarību.
Jau ziņots, ka jau piekto dienu turpinās Krievijas armijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
