Atklātajā vēstulē, kas adresēta Latvijas amatpersonām, biedrība uzsver, ka tā ar lielu lepnumu seko līdzi Latvijas institūciju koordinētajai darbībai, lai sagādātu pagaidu mājvietu, darba un mācību iespējas ukraiņu bēgļiem.
Biedrība uzskata, ka līdzīgu solidaritāti ir pelnījuši arī baltkrievi – gan tie, kas joprojām riskē ar visu, atrodoties Baltkrievijā, gan tie, kuri ieradušies Latvijā kopš 2020. gada prezidenta vēlēšanām, gan arī tie, kuri otro reizi par bēgļiem kļuvuši Ukrainas kara dēļ.
Biedrība "FreeBelarus" skaidro, ka nav precīzu datu par to, cik baltkrievu pēc Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma īstenotajām represijām pārcēlušies uz Kijevu un citām Ukrainas pilsētām. Mediji vēsta, ka 2020. gadā Ukraina izsniedza baltkrieviem vairāk nekā 2500 termiņuzturēšanās atļauju.
Biedrība "FreeBelarus" aicina nešķirot bēgļus un situācijas, kuru dēļ šie cilvēki bijuši spiesti atstāt valsti.
"Diez vai ukraiņu ārsts, kurš runā krieviski un, iespējams, nedaudz angliski, atšķiras no baltkrievu ārsta, kurš runā krieviski un, iespējams, nedaudz angliski. Kamēr vienam piedāvās darbu uzreiz pēc ierašanās, otram iespēja strādāt ir gandrīz liegta – labākajā gadījumā viņš pavadīs garus mēnešus pie mācību grāmatām, iespējams, zaudējot motivāciju turpināt nodarboties ar Latvijai tik nepieciešamo ārsta profesiju," pauž biedrība.
Biedrība norāda, ka, lai gan apstākļi, kādos baltkrievi un ukraiņi bijuši spiesti pamest dzimteni, kā arī abu valstu attiecības ar Latviju atšķiras, iemesls ir viens– padomju režīma sekas, "lielā kaimiņa" Krievijas impēriskās ambīcijas un vēlme Baltkrieviju un Ukrainu padarīt par savām vasaļvalstīm.
Biedrības "FreeBelarus" ieskatā, Ukrainas un Baltkrievijas situācijas ir divi vienas ķēdes posmi, kuri būtu jāskata kompleksi, nevis viens no otra atrauti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
