Preses konferencē pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz nepieciešamību stiprināt sabiedrības saliedētību un vienotību, ko iespējas panākt, izglītības procesu nodrošinot tikai valsts valodā. No premjera paustā izriet, ka sešu gadu periodā plānots panākt, lai izglītības procesā bērni un jaunieši netiktu dalīti pēc viņu dzimtās valodas.
Koalīcijas vairākums atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā sešu gadu periodā. Pirmās izmaiņas iecerētas ar 2023./2024. mācību gadu. "Mums nevajag šķirot bērnus. Tas ir svarīgi valsts stiprināšanā," uzsvēra Kariņš.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) informēja, ka IZM tuvākā mēneša laikā sagatavos konkrētus likumprojektus un grozījumu Ministru kabineta noteikumos, lai izglītības procesā atteiktos no mazākumtautību programmām.
Ministre gan uzsvēra, ka izglītības procesā tiks saglabāti moduļi, kuru ietvaros būs iespējams apgūt mazākumtautību valodu, kultūru un ģeogrāfiju.
"Caur valodu ir iespējams bērnu pilnvērtīgi iekļaut sabiedrībā, veidojot viņu par pilsoniski atbildīgu sabiedrības locekli. Tā veicināsim, ka mazākumtautību bērni labāk izprot mūs latviešus, gan arī mēs labāk izpratīsim līdztautiešus," sacīja ministre.
Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva sacīja, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks "Attīstībai/Par!" atbalsta vienotu skolu sistēmu, jo tādējādi valsts iegūs vienotu nāciju.
Deputāts Raivis Dzintars atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks Nacionālā apvienība (NA) rosināja jau šogad mācību procesu nodrošināt tikai valsts valodā, tomēr NA neesot iebildumu virzīties koalīcijas partneru izvēlētajā tempā.
Jau vēstīts, ka NA iesniegusi likumprojektu paketi sabiedrības saliedētībai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanai izglītībā un darba tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
