Saeima pirmdien ārkārtas sēdē steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, tomēr tas nav atļauts Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem.
Pabriks atzīmēja, ka likumdošana dažādās valstīs atšķiras. Latvijas gadījumā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atrašanās vietu un kaimiņus, iedzīvotājiem draudēja kriminālatbildība par iesaistīšanos citas valsts karā vai bruņotās akcijās.
"Latvijā dzīvo diezgan daudz ukraiņu, daudz ir arī Ukrainas atbalstītāju un patriotu. Likums bija jāgroza. Ja uz Ukrainu vēlas doties cilvēks, kas ir zemessardzē vai bruņotajos spēkos, viņam šī darbība zemessardzē vai bruņotajos spēkos ir jāpārtrauc, jo citādāk šī darbība var tikt saistīta ar Latviju, bet Latvija nav karadarbībā ar Krieviju, Latvija netaisās uzbrukt Krievijai, lai arī ko, iespējams, Kremlis teiktu," uzsvēra aizsardzības ministrs.
Tāpat Pabriks akcentēja, ka brīvprātīgajam no Latvijas, kas dodas palīgā Ukrainai un pēc Ukrainas valdības lūguma iestāsies, iespējams, ārzemju leģionā, jārēķinās, ka Latvijas valsts viņam palīdzēt nevarēs. Pilnu atbildību šajā situācijā uzņemas Ukrainas valdība un tās bruņotie spēki.
"Es gribu brīdināt un uzsvērt to, ko teikusi Ukrainas puse - viņi vēlas cilvēkus, kuriem ir kaut kāda pieredze. Nav nozīmes būt cilvēkam ar karstu sirdi, bet nesagatavotam. Mēs redzam, kādi ir šie deviņpadsmitgadīgie Krievijas karavīri, kas krīt gūstā. Es nedomāju, ka no Latvijas uz Ukrainu dosies liels skaits cilvēku. Es ieteiktu visu kārtīgi pārdomāt, jo Ukrainas armijai, kas cīnās grūtās cīņās, zaļknābji un iesācēji nav vajadzīgi. Viņiem vajadzīgi pieredzējuši cilvēki," sacīja Pabriks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
