Gluži kā ass kontrasts apdullinoši skaļajiem sprādzieniem Ukrainā ir klusums no Latvijas eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas (LKS), kad "Delfi" viņai dod iespēju paust savu attieksmi pret Krievijas agresiju. Ždanoka ir viena no visredzamākajiem Krievijas draugiem Latvijas politikā, kura nebija paudusi savu nosodījumu Krievijai par kara sākšanu un balsojumā Eiropas Parlamentā pat iestājās Kremļa pozīcijās. Citi politisko spēku līderi, kuri iepriekš iestājušies par pragmatiskām attiecībām ar lielo kaimiņu, kara laikā pauduši publisku attieksmi. "Delfi" skaidro, vai no šiem paziņojumiem var izdarīt kādus tālejošus secinājumus, vai arī tā ir tikai virskārta, zem kuras paslēpusies arvien gana liela Krievijas ietekme uz atsevišķiem pašmāju politiskajiem spēkiem.
"Viņi nosoda un aicina uz mieru," ar šķietamu ironijas pieskaņu balsī partiju paziņojumus raksturo sociologs Aigars Freimanis. Viņš uzreiz arī piebilst: "Man būtu grūti iedomāties Latvijā kādu politiķi, kurš aicinātu uzsākt karu. Vai tam ir kāds sakars ar viņu saistību ar krievu līdzšinējo eliti, to ir ļoti grūti spriest, jo, ja cilvēks ir apveltīts ar elementāru veselo saprātu, viņš saprot, ka šobrīd Krievijas prezidenta lēmumi nenāk viņam pašam par labu."
"Saskaņa" pozicionējusies skaidri
Šajā rakstā "Delfi" vairāk pievērsīsies trim politiskajiem spēkiem – pēdējo gadu vēlēšanu uzvarētājai un ierasti lielākajai opozīcijas partijai "Saskaņa", kā arī "Latvijas Krievu savienībai" (LKS) un partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas pieteikušas pretenzijas uz iekļūšanu nākamajā parlamenta sasaukumā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
