Latvijā neapsver iespēju ieviest obligāto militāro dienestu; aicina stāties zemessardzē

Otrdien, 1. martā, preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz žurnālistu jautājumu par obligātā militārā dienesta ieviešanu Latvijā, Kariņš uzsvēra, ka ir dažādi veidi, kā skaitliski palielināt valsts kaujas spējas, bet tam nav jābūt obligātajam militārajam dienestam.

"Militārās aizsardzības kodolā ir augsti profesionāli bruņotie spēki, kuru spējas tiek un tiks palielinātas. Bet papildus valsts aizsardzībai ir iesaistāmi zemessargi un rezerves karavīri," pauda premjers, piebilstot, ka patriotiski noskaņoti cilvēki ir aicināti stāties zemessardzē, kas tostarp ļautu patlaban vērojamās dusmas novadīt praktiskos darbos.

Savukārt Pabriks norādīja, ka jautājums par obligāto militāro dienestu ir leģitīms, tomēr viņš nedomā, ka tas ir "glābšanas riņķis, kas Latvijā radīs sajūtu, ka varēsim veiksmīgi cīnīties pret ienaidnieku".

"Mainīt tagadējo labi ieeļļoto sistēmu prasītu vismaz desmit gadus un lielus līdzekļus. Bet mums nav tik daudz laika un līdzekļu. Obligātajam militārajam dienestam ir dažādas vājās vietas, kas neder Latvijas izstrādātajā sistēmā," uzsvēra aizsardzības ministrs.

Pabriks piebilda, ka tiem, kurus interesē sava un valsts aizsardzība, vēlme iemācīties apieties ar ieročiem un militāro tehniku, nevajag gaidīt likumu, kas spiestu doties armijā, bet gan tagad iestāties zemessardzē vai apgūt rezervistu kursus.

Tāpat aizsardzības ministrs informēja par otrdien valdībā panākto vienošanos trīs gadu laikā celt valsts aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ļaus novirzīt nepieciešamos līdzekļus karavīru skaita palielināšanai, munīcijas un tehnikas iegādei, kā arī noliktavu izveidei.

Jau ziņots, ka Ukrainas cīņa pret Krievijas iebrucējiem rit sesto dienu. Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraidi visas diennakts garumā. To var lasīt šeit.