Saskaņoti jāsadarbojas visos krīzes pārvaldības līmeņos, Covid-19 vakcinācijas revīzijā uzsver VK

Tāpat viņa atklāja, ka Latvija izmantoja iespēju pieteikties uz 82% no tai pieejamā vakcīnu skaita Eiropas Savienības (ES) iepirkuma ietvaros, un kopš 2021. gada maija vakcinācijai nav ierobežojumu.

Revidentu vērtējumā, VM īstenotajā vakcinācijas procesā ir bijuši trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka nav sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis. Līdz 2021. gada vasaras beigām vakcinēti bija 46,4% pieaugušo iedzīvotāju (vecumā virs 60 gadiem – tikai 41%), lai gan mērķis bija vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju, norādīja Āboliņa.

Revidenti norāda, ka vakcinācija pret Covid‑19 ir daļa no visas Covid‑19 pandēmijas pārvaldīšanas, tādēļ tā īstenojama kopējā katastrofas pārvaldīšanas, civilās aizsardzības sistēmas un nacionālās drošības sistēmas ietvarā, kurā VM ir viena no vadošajām institūcijām, kas koordinē šāda veida katastrofas pārvaldīšanu, bet kurā VM nedarbojas viena.

Preses konferences sākumā valsts kontrolieris Rolands Irklis atzīmēja, ka valsts joprojām ir pandēmijas apstākļos un Latvijā ir vieni no augstākajiem inficēšanās un mirstības rādītājiem Eiropā. Tāpat viņš norādīja, ka līdz iespējai vakcinēties Latvija bija starp valstīm ar zemākajiem saslimstības rādītājiem, minot faktu, ka vakcīnu skepticisms Latvijā bijis diezgan augsts arī pirms Covid-19 pandēmijas. Irklis uzsvēra, ka šis revīzijas ziņojums analizē aspektus, kā notika virzība ar vakcināciju pret Covid-19, ko vajadzēja darīt labāk, kā arī, kas ir nākotnē jāuzlabo.

Āboliņa akcentēja, ka Covid-19 pandēmija īpaši izgaismoja jau agrāk zināmās problēmas – stratēģiskas sadarbības un projektu vadības pieejas trūkumu publiskajā sektorā, datu trūkumu, administratīvo slogu u.c., ko krīzes situācijā nav iespējams ātri atrisināt. "Kopumā revīzijas rezultāti ļauj secināt, ka vakcinācijas pret Covid‑19 rezultatīva norise bija, ir un būs atkarīga no vienotas izpratnes, sadarbības, kā arī savlaicīgas un saskaņotas rīcības visos krīzes pārvaldības līmeņos," uzsvēra Āboliņa.

Būtiska konceptuāla kļūda jau plānošanas posmā, revidentu vērtējumā, ir par vakcinācijas vienīgo mērķi noteikt visu pieaugušo Latvijas iedzīvotāju kopējo vakcināciju, kā papildus uzraugāmu mērķi nenosakot senioru vakcināciju, lai gan to jau pašos pirmsākumos aicināja darīt Eiropas Komisija.

Tāpat VK uzskata, ka risku vadība nav pilnvērtīgi izmantota, lai gan tā dotu iespēju Covid‑19 pandēmijas nenoteiktajos apstākļos laikus sagatavoties nepieciešamajai rīcībai. Revīzijas laikā revidentiem izdevās iepazīties tikai ar risku reģistru, kas formāli apstiprināts jau pēc revidentu pieprasījuma un kurā vairums norādīto risku neatbilst faktiskajai situācijai. Saistībā ar šo Āboliņa piebilst, ka "kopumā 2021. gadā vakcinācijas procesu raksturoja vakcīnu pārpalikums sabiedrības zemā pieprasījuma dēļ, kā rezultātā daudz vakcīnu ziedotas citām valstīm ārpus ES, savukārt risku reģistrs vairāk vērsts uz situāciju, kurā ir vakcīnu pārpalikums, nevis deficīts."

Kaut arī veselības ministrs kopš 2021. gada sākuma katrā MK sēdē sniedz aktuālo informāciju par vakcinācijas gaitu, revidentu vērtējumā, vakcinācijas procesa uzraudzība būtu daudz mērķtiecīgāka, ja sistemātiski tiktu salīdzināta faktiskā virzība ar plānotajiem rādītājiem – ja vien tādi būtu bijuši noteikti. Tas būtu devis pamatu lēmumiem, lai savlaicīgi reaģētu uz novirzēm no iepriekš saskaņotā laika grafika un tā mazinātu risku nesasniegt izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām, norādīja Āboliņa.

Kā norādīja Āboliņa, līdz 2021. gada 31. augustam tikai nedaudz virs 50% ģimenes ārstu bija iesaistījušies savu pacientu vakcinēšanā pret Covid-19, Latgalē – tikai 32%. Revidentu vērtējumā, ģimenes ārstu zemo iesaisti ietekmēja vairāki faktori, arī VM ilgstoši neatrisinātās primārās veselības aprūpes problēmas, uz ko Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau iepriekš.

VK norāda, ka VM četru gadu laikā nav ieviesusi 11 no 12 revīzijā sniegtajiem ieteikumiem, kuru mērķis bija pilnveidot ambulatorās veselības aprūpes sistēmas darbību tā, lai ģimenes ārsts kļūtu par uzticamu pirmo un pieejamāko ārstniecības personu savam pacientam un lai tie pārzinātu pacientu vajadzības un profesionāli vadītu viņu veselības aprūpes jautājumus dzīves garumā.

Kopumā VM īstenotā brīvprātīgā ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā, revidentu ieskatā, bija kļūda un neveiksme. Pietiekami mērķtiecīga nebija sākotnējā ģimenes ārstu motivācija, un vairākus papildu motivācijas pasākumus VM uzsāka novēloti – kad izvirzītajam mērķim jau bija jābūt sasniegtam.

Vienlaikus revidenti atzinīgi vērtē, ka no 2021. gada 8. oktobra vairāk finansiāli tiek atbalstītas tās ģimenes ārstu prakses, kas nodrošina vakcināciju, pretēji iepriekš noteiktajai kārtībai, kas paredzēja vienādus piemaksas nosacījumus visām praksēm, kurām ir līgumattiecības ar NVD.

Revīzijā nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli. Proti, nav iespējams izvērtēt vakcinācijas pret Covid-19 datus sadalījumā pa vakcinēšanas vietām, tai skaitā vakcinācijai izlietoto finansējumu kopsakarā ar faktisko vakcinācijas apjomu konkrētā vakcinēšanas vietā, jo NVD šādā griezumā datus neapkopo un neanalizē, norāda revidenti.

"Nenoteiktība Covid‑19 pandēmijas apstākļos attaisno dažādus ar vakcināciju saistītos riskus – gan attiecībā uz vakcīnu pārpalikumu, gan attiecībā uz sadārdzinājumu, ko rada neatliekama rīcība, kas no publisko līdzekļu izšķērdēšanas viedokļa citādi nebūtu pieļaujami. Tomēr, ņemot vērā, ka kopš vakcinācijas uzsākšanas pagājis gads, ir laikus jāgatavojas tam, ka turpmāk, mazinoties ārkārtas apstākļiem, pazemināsies risku un izdevumu tolerances līmenis," skaidroja Āboliņa.

VK aicina MK stiprināt vakcinācijas procesa integritāti kopējā Covid‑19 pārvaldīšanas procesā un nodrošināt sistemātisku stratēģisko plānošanu un uzraudzību pār vakcinācijas īstenošanu, lai pasargātu iedzīvotāju veselību un lietderīgi izmantotu vakcīnas.

Revīzijā VM sniegti seši ieteikumi vakcinācijas procesa uzlabošanai, kurus ieviešot tiks novērsti revīzijā konstatētie trūkumi, kā arī uzsākta pāreja uz "rutīnas" vakcināciju pret Covid‑19, kurā tā kļūs par tādu pašu ikdienas veselības aprūpes pakalpojumu kā vakcinācija pret citām infekcijas slimībām.

Kā norādīja Āboliņa, VM apņēmusies ieviest pirmos VK ieteikumus līdz šā gada 1. aprīlim, lai jau 2022. gadā vakcinācija pret Covid‑19 tiktu īstenota efektīvāk. Savukārt VK vērtēs ieteikumu ieviešanas progresu 2022. gada jūlijā.

Kā skaidroja VK, šajā starpziņojumā vērtēts vakcinācijas pret Covid‑19 process tiktāl, cik par to ir atbildīga VM: vai par papildus piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem veikti saimnieciskie un organizatoriskie pasākumi, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju laikus vakcinēties.