Kopš 24. februāra, kad Krievijas sāka militāru iebrukumu Ukrainā, Latvijā ieceļojuši 760 Ukrainas valstspiederīgie. Trīs personas šobrīd ir pieprasījušas patvērumu Latvijā, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Mārtiņš Šteins (AP).
Patvēruma pieprasītāji pārsvarā esot sievietes un bērni, jo mobilizācijai pakļautie pilsoņi no 18 līdz 60 gadu vecumam nedrīkst izceļot no Ukrainas. Tāpat Latvijā kopš kara sākuma Ukrainā izsniegusi 53 vīzas. Kā informēja Šteins, cilvēki, kuri, dodoties bēgļa gaitās, nonākuši Latvijā, šobrīd pārsvarā mitinās pie saviem draugiem, radiniekiem vai brīvprātīgajiem.
Kā liecina IeM aplēses, šobrīd Latvijas pašvaldībās varētu izmitināt 6593 cilvēkus, kas Latvijā ieradušies, bēgot no kara briesmām. Ieskaitot ēdināšanu, pašvaldības varētu izmitināt 5020 cilvēku.
"Delfi" jau ziņoja, ka IeM iestājusies par to, lai potenciālajiem atbraucējiem Latvija drīkstētu izsniegt humāno vīzu ar tiesībām strādāt Latvijā. Likumprojektu Ukrainas atbalstam Saeima skatīs ceturtdien. Vairāk par šo likumprojektu var lasīt šeit.
Ieva Bernāne, Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve komisijas sēdē informēja, ka kopš 24. datuma Ļvivā hostelī "Sakura" izveidots konsulārais atbalsta punkts. Tajā šobrīd atrodas pieci Latvijas vēstniecības Ukrainā darbinieki. Viņi sniedz konsulāro palīdzību un palīdz no Ukrainas evakuēties Latvijas valstspiederīgajiem un viņu tuviniekiem.
Saziņa starp Ukrainā esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem un ĀM konsulāro departamentu notiek, kad cilvēki sazvana ĀM diennakts dežūrtālruni (26337711).
Kopumā ir divi ĀM veidotie cilvēku saraksti – viens saraksts ir ar personām, kas ir nonākušas Ļvivā un kuras gaida repatriācijas reisu uz Latviju. Otrs saraksts ir ar cilvēkiem, kuri vēlas evakuēties no Latvijas, taču viņiem vēl nav tādas iespējas, vai arī viņi vēl ir ceļā uz Ļvinu. "Ar šiem cilvēkiem katru dienu tiek uzturēts kontakts. Šobrīd ir aptuveni 50 šādu cilvēku," teica Bernāne.
Līdz šim notikuši trīs repatriācijas reizi no Ļvivas. 26. februārī Latvijā ieradās 42 personas, 27. februārī – 78 personas, savukārt 28. februārī – izbrauca trešais reiss, kurā ir 70 personas.
Plānots, ka 3. vai 4. martā būs arī nākamais, iespējams, pēdējais evakuācijas reiss. Uz to pagaidām pieteicies 51 cilvēks, taču ne visi šobrīd nonākuši Ļvivā, piebilda Bernāne.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Zaiga Pūce Saeimas komisijā skaidroja, ka SIF nodrošina informatīvo zvanu centru. Zvanot pa tālruni +371 27 380 380, var saņemt informatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā, kā arī Latvijas iedzīvotāji var saņemt informāciju par to, kā viņi var palīdzēt ukraiņiem.
Šī tālruņa līnija darbu uzsāka trešdienas rītā. "Līdz šim bijuši 17 zvani, viens bija no Ukrainas iedzīvotāji," teica Pūce.
Saeimas komisijas dalībnieki arī uzsvēra, ka cilvēkiem, kas pamet kara bēgļiem no Ukrainas, ierodoties Latvijā, uzreiz jāsazinās ar Valsts robežsardzi, zvanot pa tālruni +371 67913569 vai +371 67913568.
Sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ukrainas kara bēgļiem Latvijā nodrošinās mājokli kādā no Latvijas pašvaldībām.
Informācija par to, kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var palīdzēt Ukrainai, pieejama vietnē "www.palidziukrainai.lv".
"Delfi" jau ziņoja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā rit jau gandrīz nedēļu. Teksta tiešraidei par aktuālo saistībā ar karu Ukrainā var sekot līdzi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
