EM rosina uz diviem gadiem viesmīlības nozarei noteikt PVN 5% apmērā

Pēc EM aplēsēm, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no patlaban spēkā esošajiem 21% vai 12% uz 5% divu gadu periodā valsts budžetam izmaksātu 152 miljonus eiro.

EM norāda, ka situācijā, kurā uzņēmumi joprojām saskaras ar būtisku Covid-19 radīto seku ietekmi – apgrozījuma kritumu, ieņēmu samazināšanos, atliktiem maksājumiem, u.tml., nepieciešams rast iespēju Covid-19 krīzes radīto seku situācijā samazināt PVN likmi Covid-19 vistiešāk skartajām nozarēm, kurās joprojām saglabājas ierobežojumi, tādējādi sekmējot īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, kā arī mazinot riskus nelegālai nodarbinātībai un vienlaikus sekmējot gan uzņēmumu attīstību, gan valsts budžeta ieņēmumus turpmākajos gados.

Ministrija atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) direktīvu, kas atļauj ES dalībvalstīm piemērot vienu vai divas samazinātas likmes. Patlaban Latvijā ir ieviestas divas PVN samazinātās likmes, proti, 12% un 5% apmērā. Saskaņā ar direktīvu, samazinātās nodokļa likmes var piemērot izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs

Ministrija uzskata, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi.

PVN samazinātās likmes 5% apmērā noteikšanas mērķis viesmīlības nozarei ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

EM rosina kā sasniedzamos rezultatīvos rādītājus noteikt - pakalpojuma pieejamība pieaugusi par 5% 2023. gadā, salīdzinot situāciju ar 2021. gadu; kā arī radītas jaunas darba vietas vismaz 5% apmērā 2023. gadā, salīdzinot situāciju ar 2021. gadu.

Piemērojot viesmīlības nozarei samazināto PVN, nozares organizācijas aprēķinājušas, ka valsts budžeta ieņēmumi palielināsies no saglabātām darba vietām būs vismaz 10 miljoni eiro gadā, vienlaikus bezdarbnieka pabalstu pieprasījums samazinātos par 9 miljoniem eiro mēnesī, kas ļautu izdzīvot lielākam uzņēmumu skaitam, attiecīgi, nenorakstīt daļu no citādi bezcerīgiem nodokļu parādiem. Vienlaikus nozare uzskata, ka PVN likmes samazināšana veidos 1,97 reizes lielāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu skartajām nozarēs.

Par minēto priekšlikumu vēl jālemj valdībai.

Diskusijas par samazināta PVN piemērošanu atsevišķām Covid-19 krīzē cietušām nozarēm notikušas jau iepriekš, tomēr šis priekšlikums nav guvis politisku atbalstu.