Ņemot vērā pašreizējos notikumus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rīgas dome trešdien, 2. martā, sēdē atbalstīja sadarbības pārtraukšanu ar Baltkrievijas un Krievijas sadraudzības pilsētām - Minsku, Maskavu, Sanktpēterburgu un Kazaņu.
Priekšlikuma iesniedzējs, deputāts Edvards Smiltēns (NA/LRA) sēdē norādīja, ka šis jautājums ir īpaši būtisks un ir saskaņā ar iepriekš pieņemto domes deklarāciju par situāciju Ukrainā un pašvaldības sniegto atbalstu šai valstij. Politiķis uzsvēra, ka laikā, kad iet bojā cilvēki, nav pārāk mazu soļu. "Mums ir jāizmanto visas iespējas, lai skaidri un nepārprotami agresoram ļautu saprast mūsu – Latvijas cilvēku, rīdzinieku – attieksmi," sacīja deputāts.
Tāpat, viņaprāt, šajos apstākļos nav vietas morālam relatīvismam, stāstiem par ekonomisko sadarbību vai tiltu veidošanai. Smiltēns arī pauda ticību, ka kādā brīdī nākotnē, iespējams, pienāks brīdis, kad Rīga atkal varēs sadarboties ar šīm pilsētām.
Deputāts Valters Bergs (JKP) sacīja, ka viņa frakcija saredz šo kā pamatotu lēmumu, kur "īsti nav vietas diskusijai". "Šī nav tā situācija, kad ir iespēja būt remdenam vai iestāties kaut kāda veida neitrālā pozīcijā," izteicās politiķis, argumentējot, ka šo pilsētu politiskajiem pārstāvjiem tomēr ir iespēja vērsties pie valsts vadītājiem un lūgt pārtraukt agresiju pret Ukrainu.
Priekšlikumam atbalstu sēdē pauda arī deputāti no opozīcijas. To vidū bija deputāts Andris Morozovs (S), kurš sēdē nolasīja Kijevā dzīvojoša drauga vēstuli, kurā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti uz vienotību, lai nepieļautu Ukrainā notiekošā atkārtošanos. Politiķis arī akcentēja, ka šis nav laiks ķildoties un meklēt iekšējos ienaidniekus.
Līdzīgu redzējumu pauda arī deputāts Juris Radzevičs (GKR), aicinot atstāt malā domstarpības un paužot atbalstu sadarbības apturēšanai ar attiecīgajām Baltkrievijas un Krievijas pilsētām.
Vienīgi deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS) sēdē sacīja, ka viņa pārstāvētā frakcija nevar atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas esot bezcerīgs. Deputāta ieskatā, tas ir signāls sabiedrībai, kā arī Krievijai un Baltkrievijai, ka "mēs neceram, ka karš [..] kādreiz beigsies". Proti, viņaprāt, būtu prātīgi apturēt šos līgumus līdz karadarbības izbeigšanas brīdim, un pēc tam atgriezties pie šī jautājuma, lemjot par šo līgumu darbības atjaunošanu, nevis teikt "mūsu cilvēkiem un visai pasaulei - mēs neceram vairs, ka ir iespējama sadarbība ar jebkādu Krievijas vai Baltkrievijas sabiedrības daļu".
Līdz ar to tiek apturēta vairāku dokumentu darbība. To vidū ir 1999. gada vienošanās par sadarbību starp Rīgas domi un Minskas pilsētas izpildkomiteju, 2001. gada vienošanās starp domi un Maskavas valdību par sadarbību tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes un tehnikas, humanitārajā un kultūras jomās, kā arī 2006. gada vienošanās starp domi un Sanktpēterburgas Valdību par sadarbību tirdzniecības, ekonomikas, zinātnes, tehnikas un kultūras jomā.
Apturēts arī tiek 2015. gada saprašanās memorands starp Rīgas domi un Sanktpēterburgas likumdošanas sapulci, kā arī 2017. gada vienošanās par sadarbību starp Rīgas pilsētu un Kazaņas pilsētu.
Tāpat dome pilnvaroja Rīgas domes priekšsēdētāju informēt lēmumā minētās Baltkrievijas un Krievijas pašvaldības par šo lēmumu.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 24. februārī, Rīgas dome ārkārtas sēdē atbalstīja 500 000 eiro finansējuma piešķiršanu kā atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas.