Pēc asām debatēm jauno Civilās savienības likumprojektu virza balsošanai Saeimā

Pieci komisijas deputāti atbalstīja likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam, četri balsoja pret, savukārt trīs deputāti balsojumā nepiedalījās.

Civilās savienības likumprojekts tapa Saeimas darba grupā, kas tika izveidota, lai izpildītu iepriekšējos Satversmes tiesas (ST) spriedumus, kas nosaka, ka Latvijā jārod tiesisks veids, kā visas ģimenes Latvijā var reģistrēt savas attiecības.

Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Otrdien notikusī Juridiskās komisijas sēde bija otrā reizi, kurā Civilās savienības likumprojekts tika skatīts. Sēdē par šo jautājumu izcēlās spraigas un emocionālas diskusijas starp nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, deputātiem un ierēdņiem.

Kā Saeimas komisijā uzsvēra Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Dagnija Palčevska, šis likumprojekts "nav laulības apdraudējums".

"Tas ir par cilvēku brīvību izvēlēties veidot tādus personu savienības veidus, kādus tās uzskata par atbilstošiem viņu attiecību ietvaram," turpināja Palčevska.

Proti, TM mērķis bija izveidot alternatīvu modeli laulībām, kas sniegtu iespēju tiesiski reģistrēt savas attiecības gan tiem, kas nevēlas laulāties, gan tiem, kam Latvijā nav iespējas salaulāties.

Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) jautāja, vai darba grupa apsvēra iespēju attīstīt saderināšanās institūtu, nevis veidot jaunu tiesību institūtu attiecību reģistrēšanai.

Palčevska paskaidroja, ka saderināšanās ir saistība ar tālāku laulāšanos, tāpēc tas nozīmētu, ka viena dzimuma pāru ģimenes joprojām nevarētu reģistrēt savas attiecības. Savukārt ST spriedums paredz, ka valstij ir jānodrošina iespēja reģistrēt savas attiecības visiem pāriem, kas to vēlas darīt.

Centra "Marta" pārstāve Līga Matuzele, paužot atbalstu likumprojekta tālākai virzībai, norādīja, ka ir daudz un dažādu iemeslu, kāpēc cilvēki, tostarp heteroseksuāli pāri nevēlas slēgt laulību. Piemēram, cilvēki ņem vērā savu bērnības pieredzi un savu vecāku laulību. "Tas, kā vecāki iet cauri šķiršanās procesam, atstāj iespaidu uz bērnu – kā vecāki kopumā iet cauri šim procesam, ko viņi izskaidro bērnam, cik cieņpilni viņi viens pret otru ir," skaidroja Matuzele.

Tāpat arī viņa norādīja, ka laulības institūtam ir "ļoti noteikts kultūras uzslāņojums, kas nav neitrāls, un ne visi vēlas ar to tikt saistīti".

Vislielākās raizes par likumprojektu pauda Latvijas Daudzbērnu ģimenes apvienības pārstāve Elīna Treija un asociācijas "Ģimene" pārstāve Elīna Kārkla. Treija uzsvēra, ka Civilās savienības likumprojekts nerisina to, ka nereģistrētās ģimenēs dzimst bērni. Treija arī norādīja, ka nav skaidrs, kā šis likumprojekts ietekmēs bērnu tiesības.

TM pārstāve Ilona Kronbgera atbildēja, ka šis likumprojekts bērnu tiesības skar pastarpināti, ne tieši.

"Reģistrētas attiecības starp cilvēkiem, kas atbild par bērnu, vienmēr ir labākas (nekā nereģistrētas), jo tās ir skaidras un nokārtotas. Likumprojekts kopumā ir bērnu labākajās interesēs. Sevišķi ņemot vērā to, ka personām, kuras dzīvo kopā un kuras ir viena dzimuma, ir attiecības un ir bērni. Un viņas dzīvo vienkārši bez jebkādas tiesiskās aizsardzības," skaidroja Kronberga.

Nosodījumu likumprojektam Saeimas komisijā visnotaļ emocionāli pauda "Asociācija ģimene" pārstāve Ilona Bremze. No viņas teiktā izriet, ka likumprojekts tieši apdraud bērnu tiesības un tas veicinās pret bērniem vērstu vardarbību.

"Mēs skolās nemācam par vērtībām, par ģimeni. Mēs šodien veidojam visādas interesantas dienas, kad bērni pārģērbjas pretējā dzimuma drēbēs. Un šīs bildes saliek sociālajos tīklos. Tā – tā jau ir apzināta pieaugušo rīcība. Ja agrāk (puikam) pateica, ka viņš pēc meitenes izskatās, viņš sita. Ja meitenei pateica, ka viņa pēc puikas izskatās vai uzvedās, viņa apvainojās. Pilnīgi pareizi," viņa pauda. Viņa arī pauda pārliecību, ka attiecībā uz šo likumprojektu vērā tiek ņemts tikai "vienas puses viedoklis".

Tiesībsarga biroja pārstāve Ilona Lošaka pauda, ka tiesībsarga atbalsta šī likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

"Gribētos uzsvērt, ka šobrīd, kad neeksistē partnerattiecību regulējums, kas būtu alternatīva laulībām, diemžēl daudzi pāri izvēlas nereģistrēt laulību. Šajās attiecībās dzimst bērni. (..). Es nedomāju, ka šis likumprojekts kaut kādā veidā šo situāciju pasliktinās. Tas, ka mēs piešķirsim tiesības cilvēkiem, kas nav vēlējušies noslēgt laulību, nekādā veidā neietekmēs tos, kas vēlas," vērtēja Lošaka.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Kristīne Līce komisijas sēdē norādīja, ka atbalsta likumprojektu. Viņa pauda, ka starptautiskie tiesību akti nosaka – tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību piemīt visām ģimenēm, arī tām, kuras nav laulībā.

"Arī no ST sprieduma izpildes viedokļa, mūsu vērtējumā, šis ir pareizais solis, lai likumdevējs izpildītu savu pienākumu – nodrošinātu tiesisko aizsardzību un ģimenes dzīves aizsardzību dažāda veida ģimenēm, ne tikai laulībā balstītajām," skaidroja Līce.

Vairāk par to, ko paredz Civilās savienības likumprojekts, var lasīt šeit.

"Delfi" jau rakstīja, ka līdz šī gada 14. februārim Administratīvajā tiesā 26 seksuālo minoritāšu pāri ir iesnieguši pieteikumus, lai tiesa pieņemtu lēmumu par ģimenes fakta tiesisko atzīšanu.

Pēc 23 pāru iesniegumiem jau tikušas ierosinātas lietas, bet trīs iesniegumi vēl tiek vērtēti. Vēl četru pāru pieteikumi tiesai ir sagatavošanas procesā iesniegšanai administratīvajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa 2020. gada novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.