Bez vecāku gādības palikušie ukraiņu bērni varēs nonākt ārkārtas aizbildniecībā

No grozījumiem likumā izriet, ka bērniem, kas ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības, tiek paredzēts ieviest jaunu ārpusģimenes aprūpes institūtu – ārkārtas aizbildnību, kas būs attiecināma tikai un vienīgi uz personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas.

Ārkārtas aizbildnība tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā.

Likuma izmaiņu autori uzskata, ka, lai nodrošinātu nepavadītu bērnu vislabāko interešu nodrošināšanu un tiesību ievērošanu, par ārkārtas aizbildni būtu ieceļamas personas, kurām ir izveidojušās tuvas personīgās attiecības ar nepavadītu bērnu, proti, tās personas, kuras Latvijā ieceļo kopā ar citas valsts pilsoni, personas, pie kurām ierodas nepavadīti bērni kopā ar citām personām, kā arī Latvijas ģimenes, kuras ieguvušas kādu no ārpusģimenes aprūpes statusiem – aizbildnis, viesģimene vai audžuģimene un adoptētāji, kuriem jau ir pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar traumatisku pieredzi.

Tādējādi priekšlikumi likumprojektam paredz, ka par nepavadīta bērna ārkārtas aizbildni var kļūt:

Šobrīd apzinot resursus, tika secināts, ka no aptaujātajām ģimenēm – 204 aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji varētu uzņemt savā aprūpē 448 bērnus, kā arī 46 potenciālās audžuģimenes, kuras ir procesā uz audžuģimenes statusa iegūšanu, varētu uzņemt savā aprūpē 75 bērnus.

Tādējādi ir iespējams nodrošināt 523 nepavadītiem bērniem drošu aprūpi ģimenēs, līdzvērtīgā līmenī kā Latvijā esošajiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

"Aizbildņi un audžuģimenes ir atbilstoši izvērtētas un sagatavotas, lai uzņemtu bērnus, kuri ir piedzīvojuši traumatisku pieredzi, turklāt jāņem vērā, ka šiem nepavadītajiem bērniem traumatiskā pieredze ir būtiski lielāka, jo viņi ir piedzīvojuši ne vien kara radītās šausmas, bet arī vecāku un tuvinieku zaudējumu, kas ir būtisks vērā ņemams apstāklis.

Neskatoties uz Latvijas sabiedrības intensīvo ieinteresētību nodrošināt drošu vidi nepavadītiem bērniem, kuri ieradušies no kara zonas, primāri ir jānodrošina, lai nepavadītie bērni netiek atkārtoti traumatizēti, kas nozīmē, ka jo īpaši svarīgi ir nodrošināt šiem bērniem aprūpi tam atbilstoši sagatavotā vidē," teikts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri izteikuši vēlmi uzņemt šos bērnus savā ģimenē, ir aicināti vērsties bāriņtiesā, lai nokārtotu aizbildņa, viesģimenes vai audžuģimenes statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai jau pietiekami sagatavotā līmenī nodrošinātu bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu aprūpi.

Jāatzīmē, ka Latvijas ārpusģimenes aprūpes sistēmas ilgtermiņa attīstības perspektīvā, iespējams, daļa no šīm personām būs gatavas uzņemt savā ģimenē ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus arī turpmāk.

Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, potenciālajam ārkārtas aizbildnim ar iesniegumu jāvēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns no Ukrainas.

Ģimenes atkalapvienošanās nolūkā bāriņtiesa nodrošinās nepavadītā bērna un viņa personīgo mantu foto fiksēšanu, jo nepavadītais bērns Latvijā var ierasties bez personu apliecinoša dokumenta, tādējādi radot šķēršļus bērna identitātes noteikšanai.

Līdz ar to bāriņtiesai būs jāveic visas iespējamās darbības, lai jau sākotnēji fiksētu visu iespējamo informāciju par nepavadītu bērnu, kuras var vēlākā periodā atvieglot bērna un vecāku vai citu radinieku atkalapvienošanās procesu. Tāpat bāriņtiesa lietā fiksē svarīgas piezīmes un nepavadītu bērna identificējošu informāciju, ko sniegusi bērna pavadošā persona.

Ārkārtas aizbildnim par pienākumu pildīšanu būs tiesības saņemt atlīdzību par pienākumu pildīšanu 171 eiro mēnesī neatkarīgi no nepavadītu bērnu skaita; pabalstu nepavadīta bērna uzturam 215 eiro mēnesī par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem gadiem līdz 19 gadu vecuma sasniegšanai.