Kritiskās infrastruktūras objektos varēs veidot Zemessardzes apakšvienību

Ministrijā atzina, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, piemēram, ceļi, slimnīcas, lidostas, ostas, u.c. Kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Grozījumi noteikumos "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība" paredz, ka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, noslēdzot sadarbības līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, varēs vienoties par Zemessardzes apakšvienības izveidi kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā.

Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības paredzēts veidot no kritiskās infrastruktūras objektos strādājošiem zemessargiem, kā arī darbiniekiem, kas vēlas pievienoties Zemessardzei un iesaistīties objekta apakšvienībā.

Šo Zemessardzes apakšvienību primārais uzdevums būs nodrošināt kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma gadījumā, taču nepieciešamības gadījumā tās varēs tikt iesaistītas citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā noteikto uzdevumu izpildē.

Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības tiks integrētas Zemessardzes brigādēs, kuru atbildības teritorijā tās atradīsies. Tām būs pieejamas nepieciešamās speciālistu apmācības, kā arī materiāltehniskie līdzekļi.

Tāpat Zemessardzes apakšvienību izveide stiprinās jau esošos kritiskās infrastruktūras objektu darbības nepārtrauktības pasākumus, tajā skaitā, attiecībā uz pastiprinātu fiziskās apsardzes nodrošināšanu krīzes situācijās, taču tās neaizstās ikdienas apsardzes pienākumus.

Zemessardzes apakšvienību izveide nodrošinās kritiskās infrastruktūras objekta personāla spēju nepieciešamības gadījumā reaģēt uz drošības riskiem pašu spēkiem, parūpējoties par savu drošību un kritiskās infrastruktūras objekta darbības nepārtrauktību.

Miera laikā Zemessardzes apakšvienības piedalīsies individuālajās un kolektīvajās militārajās mācībās un izstrādās savu kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības plānus, taču krīzes gadījumā to darbība tiks aktivizēta valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.

Vienlaikus, dalība Zemessardzes apakšvienībā kritiskās infrastruktūras objektā strādājošajiem ļaus līdztekus savai civilajai profesijai apgūt militārās iemaņas un prasmes, kas veicinās personīgo izaugsmi, dos iespēju iepazīt savu kolēģu stiprās puses, stiprinās stresa noturību un spēju labāk atbalstīt vienam otru krīzes gadījumā.

Zemessardzes apakšvienību izveide nav uzskatāma par obligātu prasību kritiskās infrastruktūras objektiem, bet gan tiek paredzēta kā iespēja, ko var īstenot saskaņā ar kritiskā objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja lēmumu, kā arī kas balstās zemessargu brīvprātīgā vēlmē iesaistīties šādu apakšvienību izveidē.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka Zemessardzes apakšvienību izveide kritiskās infrastruktūras objektos ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanas pasākumiem, kas palielinās mūsu valsts noturību pret dažādām krīzes situācijām

Viņš aicina kritiskās infrastruktūras objektos un, vispirms, nozaru ministrijās veidot Zemessardzes apakšvienības, lai līdzdarbotos Latvijas aizsardzības stiprināšanā.

Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus no 18 līdz 55 gadu vecumam.