Baltkrievijas robeža
Foto: LETA

Saistībā ar sankciju radītājām izmaiņām materiālu piegādes iespējās būvuzņēmums "Citrus Solutions" atsaucis savu pieteikumu par Austrumu robežas izbūvi, un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājis jaunu cenu aptauju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norāda, ka pašreizējās starptautiskās politiskās situācijas ietekmē ir būtiski mainījušies Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūves riski. Tāpat pasaules valstu, tostarp Eiropas Savienības (ES) un Latvijas, piemērotās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dažu dienu laikā ir ievērojami mainījušas metālapstrādes tirgu un izejmateriālu piegādes iespējas, kā arī pieaugušas degvielas izmaksas.

Tādēļ SIA "Citrus Solutions" bijis spiests atsaukt savu slēgtās cenu aptaujas pieteikumu. VNĪ ir izsludinājusi jaunu, slēgtu cenu aptauju - tajā atkārtoti uzaicināti piedalīties būvnieki, kas iesniedza pieteikumus arī iepriekšējā cenu aptaujā, informē Griškevičs.

Būvuzņēmumi jaunos piedāvājumus varēs iesniegt līdz 11. marta vakaram. Jaunās cenu aptaujas rezultātā ir paredzama izmaksu korekcija, kuras apmērus varēs noteikt tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas, norāda VNĪ. Robežas žoga izbūvi paredzēts uzsākt iespējami ātri, plānots saglabāt līdzšinējos būvniecības termiņus, tāpēc jaunu būvkomersantu iesaiste dalībai atkārtotajā cenu aptaujā nav plānota.

Griškevičs skaidro, ka Austrumu robežas izbūve šobrīd ir VNĪ prioritārais projekts - pašreizējā situācijā projekts ir kritiski svarīgs Latvijas drošībai. Griškevičs norāda, ka "Citrus Solutions" nepieciešamo izejmateriālu ražotājs ir informējis par materiālu sadārdzinājumu un iespējamām problēmām ar materiālu, tostarp metāla nodrošināšanu, metālapstrādes tirgus izmaiņu dēļ. Tāpat sankcijas strauji ietekmējušas arī degvielas izmaksas.

VNĪ decembrī uzrunāja 15 būvuzņēmumus ar aicinājumu piedalīties Austrumu robežas izbūves projektā. Interesi izrādīja 11 no uzrunātajiem būvniekiem. Izvērtējot pieteikumus, tika vērtēta būvnieku reputācija un 2020.gadā veiktais būvdarbu apjoms.

Būvniekiem bija iespēja iepazīties ar tehnisko specifikāciju un piedalīties sarunās par projekta īstenošanu, kā arī precizēt neskaidros jautājumus. Pēc sarunām dalību cenu aptaujā turpināja deviņi uzņēmumi, no kuriem seši iesniedza savu cenas piedāvājumu, tajā skaitā četri iesniedza būvniecības piedāvājumus visiem deviņiem posmiem.

Pirmajā cenu aptaujā saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu visu deviņu augstas gatavības posmu izbūvei iesniedz "Citrus Solutions", par kopējo summu 31,4 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Posmu kopējais garums ir nepilni 84 kilometri no paredzamajiem 137 kilometriem.

Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar pērn 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.

Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, tā sākotnējais finansējums indikatīvi bija 39,5 miljoni eiro.

Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro.

Šo projektu rezultātā līdz 2023.gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.

Jau ziņots, ka "Citrus Solutions" grupa 2021.gadā strādāja ar 52,46 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par apmēram 23% vairāk nekā gadu iepriekš. "Citrus Solutions" apgrozījums 2020.gadā bija 23,685 miljoni eiro, bet peļņa - 1,03 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,071 miljons eiro. "Citrus Solutions" ir daļa no SIA "Tet" grupas, kuras akcionāri ir Latvijas valsts (51%) un "Telia Sonera" (49%).

"Citrus Solutions" veic projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos. 2018.gadā tika nodibināts meitasuzņēmums Vācijā - "Citrus Solutions", kas darbojas Vācijas tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!