Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments noraidīja Labklājības ministrijas (LM) ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas blakus sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par pagaidu aizsardzības noteikšanu pieteikumā par pienākumu vakcinēties pret Covid-19, informēja tiesā.
Izskatāmajā lietā ģimene apgabaltiesā lūdza piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, lai apturētu Ministru kabineta (MK) rīkojumu, ar kuru bija noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas no 2021.gada 15.novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Pieteicējas pagaidu aizsardzības ietvaros lūdza arī pasākumu noteikšanu administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai.
AT lēmumā norāda, ka administratīvais akts ir zaudējis spēku un tāpēc tā darbību vairs nav iespējams apturēt, bet tas automātiski nenozīmē, ka zūd nepieciešamība lemt par personai ar administratīvo aktu jau radīto seku novēršanu. Proti, ja administratīvais akts pirms spēka zaudēšanas ir radījis kādas tiesiskās sekas, kuras netiek novērstas, administratīvajam aktam zaudējot spēku, personai joprojām var saglabāties nepieciešamība pēc šo seku novēršanas.
Tiesa konstatēja, ka ar MK rīkojuma 5.3.apakšpunktu pieteicējām jau bija radītās sekas, jo vienai no pieteicējām ar darba devēja rīkojumu tika noteikta dīkstāve bez darba samaksas saglabāšanas, bet otra pieteicēja ar darba devēja rīkojumu tika atstādināta no darba pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas. AT secināja, ka vienīgās administratīvā akta radītās sekas, kuru pieteicēji varētu vēlēties novērst un uz kurām bija vērsušas uzmanību, bija dīkstāves un atstādināšanas laikā nesaņemtais atalgojums.
Tomēr AT lēmumā norāda, ka pieteicēji nav pamatojušas administratīvā akta izpildes radīto seku novēršanas nepieciešamību. Ne lūgumā par pagaidu aizsardzību, ne blakus sūdzībā, ne tiesai sniegtajā viedoklī pieteicēji nav pamatojušas, kāpēc šīs administratīvā akta jau radītās sekas situācijā, kad viņas šobrīd faktiski jau var turpināt strādāt un iegūt iztikas līdzekļus, turpinātu tik būtiski ietekmēt pieteicējas, ka neļautu gaidīt līdz tiesvedības noslēgumam šajā lietā.
Ievērojot minēto, AT nekonstatēja subjektīvo kritēriju administratīvā akta izpildes radīto seku novēršanai pagaidu aizsardzības ietvaros, tāpēc pieteicēju lūgumu noraidīja.
Noraidot blakus sūdzību, lietu pēc būtības turpinās skatīt Administratīvā apgabaltiesa, izskatot pieteicēju apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.
Jau vēstīts, ka apgabaltiesa janvāra beigās vērtēja, vai ļaut pieteicējiem turpināt darbu līdz pamatlietas izskatīšanai.
Iepriekš Administratīvā rajona tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Rucku ģimene spriedumu pārsūdzēja.
Jau vēstīts, ka šī ir pirmā skatītā lieta par valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19.
Šī pati tiesa lēma noraidīt arī vairāku tiesnešu pieteikumu, kuri lūdza tiesu izvērtēt valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem obligāti vakcinēties pret Covid-19. Arī viņi spriedumu ir pārsūdzējuši.
Kopumā Administratīvā rajona tiesa ir saņēmusi ap 200 šāda veida pieteikumus.
Covid-19 ierobežošanai valdība ir noteikusi, ka darbinieki valsts un pašvaldību institūcijās no 15.novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Arī privātajā sektorā darbinieki klātienē no 15.decembra darbu varēs veikt tikai tad, ja viņiem būs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Pašlaik valdošā koalīcija jau ir lēmusi tuvākajos mēnešos Covid-19 drošības prasības Latvijā mazināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
