Saeima ceturtdien, 10. martā, atbalstīja priekšlikumu vērtēt grozījumus Enerģētikas likumā ar mērķi samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem.
Deputāti vienojās minētās likuma izmaiņas nodot izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Likumā rosināts ietvert punktu, ar kuru vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram "Conexus Baltic Grid ("Conexus") līdz 2025. gada 30. jūnijam jānodrošina dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūra Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka trešo valstu izraisītie piegāžu riski Latvijas un Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgus regulējumā līdz šim ir aprobežojušies ar tehnisku pārtraukumu riskiem, bet nav tikusi izveidota pietiekami diversificēta piegāžu infrastruktūra, kas nodrošinātos arī pret politiskajiem riskiem.
"Tā rezultātā pēc ilgstošiem piegāžu ierobežojumiem ES imports no Krievijas ir sasniedzis zemāko līmeni vismaz pēdējo 20 gadu laikā un, nespējot operatīvi mainīt piegāžu avotus, ES vidējais dabasgāzes krātuvju piepildījums februāra sākumā ir nokrities zem 35%, kas ir bīstami zems līmenis. Esošā ES dabasgāzes piegāžu ķēde nav bijusi gatava šādai situācijai un strauji ir pieaugušas resursu cenas apdraudot ekonomikas konkurētspēju," skaidro likumprojekta autori.
Priekšlikuma autori norāda, ka plānotais tiesiskais regulējums ietekmēs dabasgāzes un elektroenerģijas patērētājus, īpaši energoietilpīgajās nozarēs, piemēram, stikla šķiedras, cementa un kokšķiedru plākšņu ražošanas sektoros, samazinot cenu pieauguma riskus un novēršot 2021. gada nogalē izveidojošos situāciju, kas saistīta ar trešo valstu piegāžu ierobežojumu dēļ izraisīto dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu.
"Paredzams, ka Baltijā pieaugs nepieciešamība jaunu balansēšanas un pīķa slodžu ražošanas staciju attīstībai, lai samazinātu elektroenerģijas cenu nenoteiktību saistībā ar atjaunojamo energoresursu lomas palielināšanos un pārvades tīklu desinhronizācijas plānu no Krievijas. Tādējādi, drošāki dabasgāzes piegāžu avoti un uzglabāšanas rezerves samazinās riskus arī Latvijas elektroenerģijas tirgū," teikts likumprojekta anotācijā.
Jau ziņots, ka 2. martā notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir pārspīlēta, jo gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, Baltijas valstis šo energoresursu patēriņam iegūs no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla.
"Nevajag pārvērtēt Krievijas gāzes lomu Baltijas valstu gāzes apgādē. Tā ir bijusi nozīmīga, tas nenozīmē, ka gāzi nav iespējams iegūt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim gāzes piegādes noteica cena, bet praktiski varam saņemt gāzi pa citiem starpsavienojumiem" teica Šaicāns, piebilstot, ka patlaban Baltijas valstis kopīgi risina jautājumu par gāzes jaudu palielināšanu.
Savukārt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP) 8. martā paziņoja, ka Latvijas valdībai jālemj par atteikšanos no Krievijas gāzes, rādot piemēru citām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
