Lai informētu par parakstu vākšanas vietām un kārtību, kādā vēlētāji var piedalīties parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturēto likumu "Grozījumi Likumā par ostām", no ceturtdienas, 10. marta, līdz 8. aprīlim darbosies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis 67049999.
Kā portālu "Delfi" informēja CVK, tālrunis strādās katru dienu no pulksten 9 līdz 19.
Zvanot pa uzziņu tālruni, vēlētāji var noskaidrot sev tuvāko parakstu vākšanas vietu un tās darba laiku, kā arī saņemt atbildes uz citiem jautājumiem saistībā ar parakstu vākšanas kārtību un norisi.
CVK lūdz ņemt vērā, ka tālruņa operatori nevarēs ieteikt, vai parakstu vākšanā piedalīties vai nepiedalīties.
Tas jāizvērtē vēlētājam pašam, jo vēlēšanu komisijas un parakstu vācēji nedrīkst iesaistīties politiskajā aģitācijā.
Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu.
Ja vēlētājs atbalsta likuma grozījumu pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par likuma grozījumu atcelšanu, tad parakstīties jādodas, atgādina CVK.
Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama arī CVK mājaslapā.
Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu notiek no ceturtdienas, 10. marta, līdz 8. aprīlim klātienē 265 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 31 parakstu vākšanas vietā ārvalstīs.
CVK norāda, ka iespēju parakstīties internetā par apturētu likumu parakstu vākšanas kārtība neparedz. Parakstu vākšanas vietas ārvalstīs atrodas noteiktās Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8. aprīlī, tiks nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā. Piedalīties parakstu vākšanā var arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
Jau vēstīts, ka diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 2021. gada 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Saeima 10. februārī pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.
Likuma izmaiņas trešajā lasījumā atbalstīja 54 deputāti, 14 balsoja pret, bet 17 deputāti balsojumā atturējās.
Tomēr 18. februārī pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas tika savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam Egilam Levitam pieprasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem.
19. februārī Valsts prezidents apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
