Darba iespējas, bērnu aizsardzība – Saeima vienojas par atbalstu Ukrainas bēgļiem

Saeima likuma grozījumus atbalstīja vienbalsīgi, 80 deputātiem balsojot "par".

Likums paredz Ukrainas bēgļiem iespēju ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.

Iekšlietu ministrijā iepriekš portālam "Delfi" skaidroja, ka likuma mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai. Plānots, ka likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts šī bruņotā konflikta norises laikā.

Otrdien, 8. martā, valdība vienojās papildināt likumu ar jauniem nosacījumiem, lai atvieglotu bēgļu dzīvi Latvijā, bet ceturtdien Saeima steidzamības kārtā pieņēma izmaiņas.

No grozījumiem likumā izriet, ka bērniem, kuri ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības, tiks ieviests jauns ārpusģimenes aprūpes institūts – ārkārtas aizbildnība, kas attieksies tikai un vienīgi uz personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas.

Ārkārtas aizbildnība tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā.

Likuma izmaiņu autori uzskata, ka, lai nodrošinātu nepavadītu bērnu vislabāko interešu nodrošināšanu un tiesību ievērošanu, par ārkārtas aizbildni būtu ieceļamas personas, kurām ir izveidojušās tuvas personīgās attiecības ar šādu bērnu.

Par šādām personām tiek uzskatītas tādas, kas Latvijā ieceļo kopā ar citas valsts pilsoni, personas, pie kurām ierodas nepavadīti bērni kopā ar citām personām, kā arī Latvijas ģimenes, kuras ieguvušas kādu no ārpusģimenes aprūpes statusiem – aizbildnis, viesģimene vai audžuģimene un adoptētāji, kuriem jau ir pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar traumatisku pieredzi.

Apzinot resursus, secināts, ka no aptaujātajām ģimenēm – 204 aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji – varētu uzņemt savā aprūpē 448 bērnus, kā arī 46 potenciālās audžuģimenes, kuras ir procesā uz audžuģimenes statusa iegūšanu, varētu uzņemt savā aprūpē 75 bērnus.

Likumā noteikts, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas termiņš ir ierobežots ar vienu mēnesi no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.

Lai paātrinātu darbā pieņemšanas procesu, likumā arī noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas.

Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbinātā drošībai un veselībai, izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos, piemēram, darbs augstumā, dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām.

Likuma grozījumi arī paredz, ka Ukrainas bēgļiem, kuri ieguvuši farmaceitisko izglītību, būs iespēja strādāt un sniegt savas zināšanas Latvijas farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbalstam.

Plānots, ka Ukrainas farmaceiti un farmaceitu asistenti Latvijas farmaceita uzraudzībā varētu veikt darbus, kas neietver tiešu klientu apkalpošanu, piemēram, zāļu izgatavošanu, zāļu saņemšanu un kārtošanu aptiekā, zāļu pasūtījumu uz mājām īstenošanu.

Ukrainas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem varētu uzticēt sniegt saprotamas konsultācijas citiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas uzturēsies Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Latvijas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem.

Patlaban Latvijā reģistrētas 85 zāļu lieltirgotavas un 52 apakšuzņēmumi, kā arī 803 aptiekas un 75 aptieku filiāles. Savukārt Latvijā aktīvi strādājoši šobrīd ir 1666 farmaceiti un 1428 farmaceitu asistenti.

Līdz ar to Latvijā uz katru aptieku vidēji ir pieejami aptuveni divi farmaceiti un 1,8 farmaceitu asistenti, kas ir zemāks skaits nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs. Turklāt farmācijas profesiju pārstāvji ir nepieciešami ne tikai aptiekās, bet arī zāļu vairumtirdzniecībā un slimnīcu aptieku darbības nodrošināšanā.

Likuma grozījumu autori arī norāda uz nepieciešamību nodrošināt iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemt zāles Latvijas aptiekā, lai pacientiem hroniskām slimībām nodrošinātu zāļu terapijas nepārtrauktību, ar nosacījumu, ka viņiem ir derīga Ukrainā izrakstīta recepte, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes datu uztveri, bez tajā veiktiem labojumiem.

Savukārt, ja zāļu terapijas turpināšanai nepieciešamas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, tad Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešama attiecīgā ārsta speciālista konsultācija Latvijā, kas izrakstīs attiecīgās zāles uz Latvijas recepšu veidlapas.

Ņemot vērā, ka karadarbības dēļ iespēja saņemt zāles Ukrainā varētu būt bijusi traucēta, tad likums turpmāk pieļaus šo medikamentu saņemšanu arī gadījumā, ja Ukrainas receptes derīguma termiņš ir beidzies ne ilgāk kā 14 dienu periodā.

Ja personai ir nepieciešamas zāles akūtas saslimšanas gadījumā vai arī, ja Latvijā nav iespējams iegādāties konkrētās personai nozīmētās zāles un nepieciešama to aizvietošana ar citām zālēm, vai persona vēlas saņemt no valsts budžeta kompensētas zāles, tad personai būs jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu atbilstošu zāļu nozīmējumu.

Latvijā ir izveidota sistēma, lai nodrošinātu to, ka Ukrainas pilsoņi, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro iebrukumu, maksimāli operatīvi saņem nepieciešamo veselības aprūpi, tai skaitā nepieciešamās zāles.

Ar izmaiņām likumā arī noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā.

Lai saņemtu minētos braukšanas maksas atvieglojumus, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai citu personas dokumentu.

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēta arī Ukrainas bēgļu elektroniska uzskaite, tai skaitā, iekļaujot kontaktinformāciju un informāciju par uzturēšanās vietām.

Plānots, ka par informācijas sistēmas turētāju un pārzini tiks noteikts IeM Informācijas centrs.

Likuma izmaiņas arī atļauj Ukrainas civiliedzīvotājiem ieceļot Latvijā kopā ar dzīvniekiem un ievest dzīvniekus no Ukrainas, ja tiem nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde.

Zemkopības ministrijai uzdots izstrādāt kārtību, kādā dzīvniekus reģistrē un nodrošina tiem veselības prasību izpildi, kā arī nosaka dzīvnieku veselības obligāto prasību izpildes nodrošināšanā veicamo pasākumu apmaksas maksimālo apmēru.

Izmaiņas likumā arī paredz nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuri ziedo Ukrainai un tās iedzīvotājiem.

Lai noteiktu, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) humānās palīdzības ietvaros veiktajiem ziedojumiem, kas paredzēti Ukrainas sabiedrībai, tiks ieviests speciāls regulējums, kas paredz PVN 0% likmes piemērošanu tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Kā attaisnojuma dokuments šādiem darījumiem var kalpot gan savstarpēji noslēgts līgums, gan preču nodošanas – pieņemšanas akts vai cits pēc būtības līdzīgs dokuments.

Tāpat grozījumi likumā paredz izdarīt izņēmumu attiecībā uz biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību iespējām dāvināt vai ziedot Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta.

Likums paredz atvieglot biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

Lai atvieglotu ziedojumu veikšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībām, tiesību aktā ir paredzēta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

Jau vēstīts, ka Rīgā Kongresu namā ir atvērts atbalsta centrs Ukrainas bēgļiem. Ceturtdien Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (AP) pavēstīja, ka pirmajās trīs dienās atbalsta centrā apkalpota vismaz 1471 persona.

Līdz šim noformēti 287 garantētā minimālā ienākuma, 300 krīzes pabalstu un 256 krīzes izziņas pārtikas paku saņemšanai iesniegumi. Dome arī izsniegusi 983 sakaru operatoru SIM kartes, kā arī 958 sabiedriskā transporta biļetes.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kura laikā tiek terorizēti bombardēti civiliedzīvotāji, ilgst jau gandrīz divas nedēļas. Latvija un citas valstis steigušās palīgā kara postītajai valstij.

Kijeva turpina uzstāt uz nepieciešamību slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, lai pārtrauktu Maskavas dominanci gaisā un civilās infrastruktūras bombardēšanu.

Krievija neapstāsies Ukrainā, brīdina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Delfi" turpina sekot notikumiem kara 14. dienā.