Otro atbalsta centru bēgļiem Rīgā atvērs vien jaunnedēļ, atklāj Staķis

Iepriekš Staķis preses konferencē vēstīja, ka otrais centrs, kas atradīsies Rīgas Tehniskās universitātes bijušajās telpās, būs gatavs sākt darbu pirmdien, 14. martā, taču tiks izmantots vien tad, ja būs nepieciešama papildu kapacitāte. Šobrīd, pēc mēra paustā, lai gan ceturtdien novērots apmeklētāju plūsmas kritums, piektdien tā atkal augusi, vēl jo vairāk pamatojot nepieciešamību pēc papildu centra.

"No nākamās pirmdienas darbojas divi centri. Viens centrs ir kā informācijas punkts - tā ir pirmā vieta, kur atnāk Ukrainas civiliedzīvotājs. Viņu sagaida, viņam izstāsta visu, kas būs jādara. [..] Viņš tiek paņemts arī vienotajā uzskaites sistēmā, un tad, kad viņam šis viss ir izstāstīts, viņš dodas uz otru centru, kur ir pieejami visi pakalpojumi," gaidāmo kārtību iezīmēja Staķis.

Paredzēts, ka pakalpojumus varēs saņemt, vai nu iestājoties "dzīvajā rindā", vai arī veicot pierakstu. Vienlaikus arī plūsmas organizētas niansētākā veidā, proti, trīs daļās, izšķirot tās personas, kam nepieciešamas tikai vīzas, no tādām, kam vajadzīgi vai nu visi pakalpojumi, vai arī tikai pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi.

Pēc mēra paustā, šobrīd otrajā centrā vēl nepieciešams uzstādīt ekrānus un ieviest rindu sistēmu, kā arī izveidot norādes un saskaņot jaunās telpas ar visām iestādēm, kas tur nodrošinās savus pakalpojumus.

Tādējādi pēdējos darbus plānots noslēgt nākamajā nedēļas nogalē. Paralēli vēl paredzēts darbam piesaistīt papildu brīvprātīgos.

Līdz pirmdienas rītam Kongresu nama centrā reģistrētas kopumā vismaz 2862 personas. Tāpat saņemti 492 garantētā minimālā ienākuma pabalsta un 516 krīzes pabalsta iesniegumi. Vienlaikus 452 personas pieteikušās Eiropas Savienības pārtikas paku saņemšanai.

Izglītības jomā saņemti kopumā 506 pieteikumi, no kuriem 143 – pirmsskolai, bet 364 – skolai. Vienlaikus Rīgā darbā pieņemti astoņi Ukrainas bēgļu vidū esošie pedagogi, pavēstīja mērs, piebilstot, ka katram tiek jautāts, vai viņiem ir pedagoģiskā izglītība.

Dome arī izsniegusi 1956 mobilo sakaru operatoru SIM kartes un 2102 sabiedriskā transporta biļetes.

Rīgas vicemēre Linda Ozola (JKP) atklāja, ka līdz šim Rīgas pašvaldība izmitināšanu nodrošinājusi vismaz 769 personām, savukārt 67 cilvēki ir izrakstījušies no pašvaldības nodrošinātajām tūristu mītnēm. Politiķes ieskatā, iemesli aiziešanai no pašvaldības izmitināšanas vietām varētu būt dažādi. To vidū - plāni pārcelties uz citu valsti vai arī pārvākšanās uz dzīvi pie tuviniekiem.

Pēc deputātes sacītā, patlaban Ministru kabinets ir pieņēmis domei nepieciešamos grozījumus, dodot pašvaldībām tiesības slēgt papildu līgumus ar tūristu mītnēm. Rīga to dara, primāri izvēloties dienesta viesnīcas. Paralēli dome ar Finanšu ministriju vēl precizē informāciju par to, vai pašvaldība varēs slēgt līgumus ar personām, kuras bēgļu izmitināšanu piedāvā nodrošināt savos dzīvokļos.

Šajā nedēļas nogalē organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem" esot piesaistījusi brīvprātīgo komandu, kura apzvanījusi tās personas, kas iepriekš piekrita uzņemt bēgļus savā dzīvesvietā. Tādējādi, pēc Ozolas paustā, šonedēļ plānots konkrētāk vērsties pie šīm personām.

Savukārt saistībā ar sociālajos tīklos izskanējušo informāciju, ka Ukrainas kara bēgļiem šobrīd tiekot primāri piedāvāts mācīties krievu skolās, mērs uzsvēra, ka katram, kurš tiek reģistrēts, ir iespēja izvēlēties un tostarp mācīties latviešu skolā. Taču lielākā daļa šo vecāku, kas piesaka bērnus izglītībai, jau praktiski zinot, kurā skolā viņus pieteiks. Bieži, pēc Staķa sacītā, tiek izdarīta izvēle mācīties skolā, kur jau šobrīd mācās kādi bēgļu tuvinieku bērni.

Mērs tomēr apstiprināja, ka daļa šo bēgļu izvēlas savus bērnus pieteikt krievu skolās, skaidrojot to ar faktu, ka daļa šobrīd Latvijā esošo Ukrainas kara bēgļu neplāno šeit palikt ilgi.

Patlaban pieprasītākā izglītības iestāde bēgļu vidū gan ir Ukraiņu vidusskola, taču, mēra vārdiem, tā jau ir izsmēlusi savu kapacitāti, tādēļ šobrīd norit sarunas par papildu telpu piesaistīšanu šai izglītības iestādei.

Kā ziņots, pirmdien, 7. martā, Rīgas Kongresu namā durvis vēra pirmais bēgļu atbalsta centrs. Pirmajā atvēršanās dienā, tas pieredzēja lielu bēgļu pieplūdumu, tāpēc veidojās rindas.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kura laikā tiek bombardēti civiliedzīvotāji, ilgst jau vairāk nekā divas nedēļas. Latvija un citas valstis steigušās palīgā kara postītajai valstij.