Aptur Krievijas dalību Baltijas jūras parlamentārajā konferencē

BJPK delegāciju vadītāji pieņēmuši deklarāciju par Krievijas parlamentu atstādināšanu no ikgadējās konferences, darba institūciju sanāksmēm un projektiem.

"Demokrātiskās vērtības, tiesiskums un cilvēktiesības ir mūsu sadarbības pamatā. Kamēr šie pamatprincipi un mērķi tiek dramatiski pārkāpti ar neizprovocētu, brutālu militāru uzbrukumu un agresiju, ko Krievija īsteno pret suverēno un demokrātisko Ukrainu, mēs neredzam nekādu iespēju turpināt mūsu parlamentāro sadarbību ar Krievijas parlamentiem un Krievijas novērotāju institūcijām," atsaucoties uz deklarāciju, pauž BJPK Latvijas delegācijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV).

"Katru dienu uzbrukumi Ukrainai rada arvien bīstamākus draudus mieram, stabilitātei un demokrātijai visā Eiropā un pasaulē. Tiek apdraudētas ne vien Ukrainas pilsoņu, bet visu eiropiešu tiesības un brīvības," pauž Jānis Vucāns (ZZS), kurš šogad BJPK pārstāv Baltijas Asambleju.

Deklarācijā uzsvērts, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainai ir pretrunā gan starptautiskajām tiesībām, gan Eiropas drošībai. Tie pārkāpj Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos ietvertos principus un starptautisko un humanitāro tiesību pamatprincipus. Šis karš ir izraisījis lielāko humanitāro krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara, atzīmēts deklarācijā.

Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK) ir Baltijas jūras reģiona parlamentārais forums.

BJPK dibināta 1991. gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti Baltijas jūras reģionā, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm un pašvaldībām. Šajā organizācijā ir pārstāvēti ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālie un reģionālie parlamenti, kā arī Baltijas Asambleja, Eiropas Parlaments un Ziemeļu Padome.

Organizācijas mērķis ir Baltijas jūras vides aizsardzība, reģiona konkurētspējas veicināšana, veselīgs dzīvesveids un tūrisma attīstība.

BJPK konferences notiek vienreiz gadā dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, vienkopus pulcējoties aptuveni 150 parlamentāriešiem.