Kā novēroja portāls "Delfi", pirms pulksten 11, kad bija paredzēts gājiena sākums, pie sv. Jāņa baznīcas sapulcējušies pāris desmiti cilvēku, kuri gaidīja dievkalpojuma beigas lai sāktu gājienu.
Arī dievkalpojuma dalībnieki pēc tā beigām piepulcējās sanākušajiem un devās gājienā. Kā novēroja "Delfi" gājiens sākās bez incidentiem. Tajā devās pāris simti cilvēku.
Vairākiem klātesošajiem pie apģērba bija piesprausta Ukrainas karoga krāsu lentītes. Doties gājienā iecerējuši arī Nacionālās apvienības politiķi Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Imants Parādnieks, Jānis Iesalnieks, kā arī Egils Helmanis un Edvīns Šnore.
Pasākuma norisi uzraudzīja vairāki desmiti policijas darbinieku.
Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībniekus sagaidīja tradicionālā karogu aleja. Sapulcējušies pie neatkarības simbola, leģionāru atmiņas turētāji mierīgi nolika ziedus.
Arī šīs ceremonijas laikā incidentu un konfliktsituāciju nebija, novēroja portāls "Delfi".
Gājiens beidzās bez starpgadījumiem.
Kā ziņots, gājienu no Rīgas svētā Jāņa baznīcas pa Kaļķu ielu līdz Brīvības laukumam, kas noslēgsies ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, organizē organizē biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa.
Pieteiktais dalībnieku skaits ir 100 personas.
Rīgas domē iepriekš norādīja, ka, izskatot pieteikumu, pasākumam nekādi ierobežojumi netika noteikti.
Iepriekš tika plānota arī "Latvijas antinacistiskās komitejas" sapulce pie Sv. Pētera baznīcas. Taču, pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju un norādījumiem par iespējamiem sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumiem, saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām šis pasākums nav atļauts.
"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa.
Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī,– varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena.
Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti — Latviešu leģions.
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā.
Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā.
Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!