Joprojām neskaidrības par papildu risinājumiem satura nodrošināšanai krievu valodā

Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atklāja sēdi, uzsverot, ka Krievijas karš pret Ukrainu nav vienīgais piedzīvotais šoks, bet arī socioloģiskie dati, kas apliecina 70% Krievijas iedzīvotāju atbalstu Putina agresijai, kā arī dati par Latviju, kas liecina, ka katrs piektais krieviski runājošais atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.

"Tas rada un radīs milzīgu saspīlējumu un neuzticību sabiedrībā, bet pie šādas neuzticēšanas ir grūti runāt par jebkādu ilgtspējīgu attīstību. Atbildīga un ilgtspējīga valsts nedrīkst atstāt novārtā to, kur visi valsts iedzīvotāji saņem informāciju," pauda Dombrovskis, piebilstot,ka viņš komisijas sēdē cer rast konceptuālus risinājumus vienotas informatīvās telpas izveidei.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzina, ka visu kopīgais mērķis ir panākt, ka pilnīgi visa sabiedrība dzīvo vienā informatīvajā telpā, turklāt sabiedrisko mediju pienākums ir nodrošināt ikvienu ar objektīvu un kvalitatīvu informāciju. Puntulis uzsvēra, ka veids, kā vēstījums var sasniegt visu sabiedrību, nedrīkst disonēt ar Satversmi, kurā pateikts, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.

Ministrs piebilda, ka Latvijā par vienotu sabiedrību varēs runāt tad, kad valstī būs vienota izglītības sistēma un informatīvā telpa.

"Jā, situācija var valsts valodu kļūst labāka. To cilvēku skaits, ka nepārvalda latviešu valodu, ir mazs, aptuveni 10%. Kara apstākļos ir svarīgi uzrunāt tieši tos, kuri nepārvalda valsts valodu un ar 21. gadsimta tehnoloģijām to ir iespējams īstenot," klāstīja Puntulis.

Kultūras ministrs norādīja, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) dokumentu, uz kura pamata valdībai vajadzētu piešķirt 500 000 eiro informatīvās telpas stiprināšanai. Pēc Puntuļa teiktā, SEPLP piedāvājums paredz izveidot jaunu kanālu mazākumtautībām, bet ministrs to nevar atbalstīt, jo piedāvājums ir pretrunā ar Satversmei.

Savukārt SEPLP vadītājs Jānis Siksnis skaidroja, ka papildus līdzekļi netiek prasīti jauna televīzijas kanāla izveidei, jo tādā gadījumā būtu nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. SEPLP rosina novirzīt papildus līdzekļus satura izveidei, ar kuru papildinātu jau esošo mazākumtautībām veltīto platformu "rus.lsm.lv".

SEPLP loceklis Jānis Eglītis informēja, ka sabiedrisko mediju uzdevums ir uzrunāt visu sabiedrību, tostarp mazākumtautības, kur centrālie kanāli ir LTV7 un "Latvijas Radio 4", kā arī pērn septembrī aktivizētā multimediālā platforma "rus.lsm.lv", ko vidēji mēnesī 170 000 lietotāji, bet vietnē "Facebook" tai seko 223 075 lietotāji. SEPLP bija iecerējusi šā gada aprīlī nodrošināt "rus.lsm.lv" ar papildus saturu.

Par mediju vidi atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pauda, ka jautājums par valsts informatīvo telpu un medijiem viņa vadītajā komisijā ir izrunāts krustu šķērsu, tāpat ir ir meklēti risinājumi. Kaimiņš kā risinājumu valsts informatīvās telpas stiprināšanai saskata hibrīdkanāla izveidi, proti, tāda televīzijas kanāla, kurā vienkopus raidītu starptautisku mediju radītu saturu, piemēram, "Ukraina 24", "Doždj , "CurrentTime", kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko mediju radīto saturu.

Kaimiņa ieskatā, šāda pieeja būtu ekonomiski izdevīgāka nekā jauna TV kanāla veidošana no nulles. "Šeit ir jābūt tam, kas jau strādā," secināja Kaimiņš, piebilstot, ka arī viņš neatbalsta papildus 500 000 eiro novirzīšanu SEPLP lūgtajam mērķim.

Uzklausījis runātājus, Dombrovskis uzsvēra, ka ilgtspējīgas valsts pienākums ir piedāvāt nodrošināt saturu krievu valodā, turklāt viņš nepiekrīt nostājai, ka mediju saturs tikai valsts valodā mudinās krievu valodā runājošos apgūt latviešu valodu. Savukārt Puntulis paskaidroja, ka viņš neiestājas pret sacīto, ka sabiedrība var tikt uzrunāta krievu valodā. Vienlaikus kultūras ministrs sliecās atbalstīt Kaimiņa priekšlikumu par hibrīdkanāla izveidi, jo tādējādi rezultāti tiktu sasniegti ātrāk, nekā veidojot jaunu kanālu.

"Ja mēs apsvērtu domu par Kaimiņa piedāvātā hibrīdkanāla veidošanu, tad kāpēc te nevarētu būt vienots saturs, tostarp LTV veidotā "Panorāma" ar subtitriem vai tiešu tulkojumu krievu valodā," sacīja ministrs.

Šim viedoklim pievienojās opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie), kurš atzina, ka ir pieejams LTV ziņu dienesta gatavotais saturs, ko varētu vai nu tulkot, vai pasniegt ar subtitriem.

Arī deputāts Jānis Dombrava (NA) pauda pārliecību, ka mazākumtautībām Latvijā ir jānodrošina tāds saturs, kāds tiek nodrošināts pārējai sabiedrībai. Arī viņš uzskata, ka LTV un Latvijas Radio radīto saturu būtu iespējams translēt mazākumtautībām.

SEPLP vadītājs piebilda, ka gadījumā, ja tiek virzīta ideja par hibrīdkanāla izveidi, tad tā bāzē ir jābūt sabiedrisko mediju radītajam saturam.

Tomēr Dombrovskis pauda pārliecību, ka hibrīdkanāls neatrisinās informatīvās telpas problēmas, jo "auditorija ir pieticīga un daudzi skatās ziņas tur, kur patērē izklaidi". Komisijas vadītājs secināja, ka izklaide ir būtiska komponente, lai cilvēkiem piedāvātu informatīvu saturu.

SEPLP vadītājs piebilda, ka, domājot par Dombrovska piedāvāto risinājumu, nevajadzētu pieļaut situāciju, ka sabiedrisko mediju saturs nonāk komerciālajos medijos.

Dombrovskis tomēr norādīja uz nepieciešamību rast risinājumus informatīvās telpas stiprināšanai. "Mēs nezinām, kāds būs optimālais modelis modelis pēc gada, bet uz sabiedrisko mediju platformas bāzes jāpalaiž saturs krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, paralēli meklējot komercpartnerus, ar nosacījumu, ka viņi saņem licenci, pelna naudu ar izklaides saturu, bet par pamatu ņem uz sabiedriskajos medijos izstrādātus ziņu blokus," rosināja Dombrovskis.

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Ivars Āboliņš piebilda, ka "tet" televīzijā jau patlaban ir pieejams izklaides kanāls krievu valodā "8TV", kurā ir pieejams valstij lojāls izklaides saturs, bet kurā iztrūkst ziņu bloks.

Komisijas sēde noslēdzās bez konkrētas vienošanās vai turpmāko soļu definēšanai, tomēr Dombrovskis norādīja, ka Ilgtspējas attīstības komisija mēģinās rast precīzu formulējumu turpmākajai rīcībai un pēc tam to saskaņos ar KM, NEPLP un SEPLP.