"Krievija, zaudējot Ukrainu, zaudē pusi no sava spēka un paliek pilnā vārda nozīmē par Āzijas valsti. Ukrainai nav nekas vajadzīgs no Krievijas, un, būdama patstāvīga, tā sāktu spēlēt lielu lomu visā Eiropas politikā. Krievija bez Ukrainas turpretim zaudē visu savu lomu Eiropā." Šīs rindas varētu būt rakstītas šodien, tomēr patiesībā tās tapušas vairāk nekā pirms 100 gadiem. Ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš labi izprata situāciju Ukrainā, Latvijā un visā reģionā kopumā, 1920. gada septembrī laikrakstā "Latvijas Kareivis" publicēja savu eseju "Baltijas valstis un Ukraina". Daudz kas no šajā darbā rakstītā ir aktuāls arī 2022. gadā, laikā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā.
"Visi viņa darbi, visas viņa pūles bija veltītas tam, lai aizsargātu Latvijas valsti. Radziņš jau 1920. gadā rakstīja, ka būs jauna Vācijas un Krievijas kopējā robeža ar savstarpēju līgumu, būtībā viņš paredzēja Molotova-Ribentropa paktu. Viņš arī paredzēja, ka būs vēl viens pasaules karš, jo ar 1. pasaules karu nekas nav atrisinājies. Bet Radziņu ne visai dzirdēja Latvijā šajā laikā. Cilvēki domāja, ka jauna kara nebūs, negribēja tam ticēt," sarunā ar portālu "Delfi" norāda "Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības" priekšsēdētājs Agris Purviņš, kurš kopā ar domubiedriem pēdējos gados informē Latvijas sabiedrību par ģenerāļa Radziņa lomu neatkarīgas Latvijas valsts izcīnīšanā un izdod dažādus materiālus, kas saistīti ar šo latviešu karavadoni.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
