'Nebija pieredzes ar tik lielām masām' – brīvprātīgā par darbu Ukrainas bēgļu centrā

Ukrainas bēgļu centrs Kongresu namā darbu sāka 7. martā un jau pirmajā dienā saskārās ar ļoti lielu cilvēku interesi – tika izņemti vairāk nekā 700 izņemti numuriņi, bet apkalpots mazāk par pusi. Kā vēlāk atzina pašvaldības pārstāvji, bēgļu skaits bijis lielāks, nekā sākotnēji prognozēts.

Bēgļu uzņemšanas centrā kopš pirmās dienas strādā ne tikai valsts, pašvaldības iestādes un nevalstiskās organizācijas, bet arī brīvprātīgie, kuri koordinē cilvēku plūsmu, sniedz tehnisko atbalstu un konsultē atnākušos par centrā pieejamajiem pakalpojumiem.

Viena no tiem ir arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālā darba programmas studentēm Iveta Šica, kura atsaucās augstskolas aicinājumam palīdzēt un universitātē apgūtās zināšanas pielietot nu jau praksē.

"Mēs esam RSU studenti, kas apgūst tieši sociālā darbinieka profesiju, tādēļ varam sniegt reālu atbalstu sociālo jautājumu risināšanā, jo saprotam risināmās problēmas un orientējamies cilvēku vajadzībās," skaidro Šica.

Pēc viņas paustā, Latvijai līdz šim nebija pieredzes šāda atbalsta sniegšanā tik lielām cilvēku masām, tādēļ darbs tika organizēts tā, lai pēc iespējas mazāk cilvēkiem būtu jāuzkavējas rindās.

Sociālo jautājumu risināšanas kontekstā vislielākā rinda esot bijusi pēc sociālo pabalstu nokārtošanas. "Tiek veikts pieraksts, jo "dzīvajā" rindā dienas laikā cilvēki nepagūst tikt pie šo jautājumu nokārtošanas. Pieraksts rindā notiek pat piecas dienas uz priekšu," atzīmē Šica, piebilstot, ka, pēc kolēģu teiktā, trešdien pierakstus rindā pēc sociālā pabalsta centrā veica jau uz 6. aprīli.

Savukārt rinda pēc palīdzības saistībā ar mājokļa un izglītības jautājumiem esot mazāka, un šādus pakalpojumus iespējams saņemt dienas laikā.

"Vairums bēgļu ir sievietes ar bērniem. Vīriešu ir ļoti maz un pārsvarā tie ir vecāka gada gājuma. Ir dažas ģimenes, kurām ir kādi latviešu paziņas un tie uz bēgļu centru nāca kopā, lai tiktu galā ar jautājumiem, ja rodas valodas barjera," stāsta Šica.

Pēc viņas paustā, ukraiņi pārsvarā prot krievu valodu, taču ir daži, kas runā tikai ukraiņu valodā. Kopumā gan visi esot pacietīgi un, ja nepieciešams, atkārto arī vairākkārt savu jautājumu.

Daloties ar saviem iespaidiem, Šica kā pozitīvu izceļ centrā valdošo atmosfēru, kas vienlaikus atvieglo arī darba organizēšanu. "Ļoti patīkami bija redzēt, ka dienas garumā netika dzirdētas nekādas dusmu un agresijas izpausmes, ļoti liela pacietība un iejūtība, visi cilvēki ir laipni un pateicīgi," centrā valdošo noskaņu iezīmē Šica.

Ierodoties centrā, brīvprātīgie tika iepazīstināti ar centra struktūru, savukārt darba pienākumos ietilpa cilvēku pieraksts rindā un rindas kārtības ievērošanas koordinēšana, lai nebūtu haoss un visi, kam nepieciešams kārto konkrēto jautājumu, tiek maksimāli ātri pie risinājuma.

Organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā radījis lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, taču labā ziņa esot, ka palīdzības sniegšanā visas iesaistītās puses spēja ļoti ātri mobilizēties.

Kā izaicinājumus viņa minēja lielo bēgļu apjomu, taču norādīja, ka centra darbības laiks arī vairojis pieredzi un ļāvis saskatīt, ko centra darbībā varētu uzlabot. Tādējādi centrā iesaistījās vēl vairākas nevalstiskās organizācijas, rindās stāvošajiem cilvēkiem piedāvājot tēju un kafiju, psiholoģisko atbalstu, medicīnisko palīdzību, kā arī ar "ziedot.lv" palīdzību – siltās pusdienas.

Savukārt citas pašvaldības Rīgas aicinājumam apsvērt iespēju arī savās teritorijās atvērt līdzīgu vienas pieturas aģentūru atsaukušās kūtri – šāds centrs izveidots vien vēl Cēsīs. Kā raidījumā skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Linda Curiha, problēmas sagādājot Personības migrācijas lietu pārvaldes darbinieku kapacitāte – brīžiem problēmas sagādājot jau pakalpojumu nodrošināšana esošajā līmenī Latvijas iedzīvotājiem.

Visu raidījumu var noskatīties šeit.

Kongresu namā līdz piektdienai, 18. martam, reģistrēti 5677 bēgļi – puse no apjoma, ko Latvija ir gatava uzņemt.

Savukārt no pirmdienas, 21. marta, Ukrainas bēgļu centrs tiks atvērts bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1. Plānots, ka plūsmas tur tiks organizētas niansētākā veidā, proti, trīs daļās, izšķirot tās personas, kam nepieciešamas tikai vīzas, no tādām, kam vajadzīgi vai nu visi pakalpojumi, vai arī tikai pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi.

Savukārt Kongresu namā turpmāk būs pieejams informācijas punkts.