Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krieviju pamet daudzi krievi. Lai arī precīzs valsti atstājušo skaits nav zināms, varētu būt, ka tie ir vairāki tūkstoši cilvēku. "Delfi Plus" redaktore Laura Dzērve skaidroja galvenos iemeslus, kāpēc krievi pamet valsti. Starp viņiem ir arī tādi, kas to dara ļoti lielā steigā.
Bēgļi no Ukrainas, kas bēg no kara pārņemtās valsts, ir īpaši ievainojama sabiedrības daļa. To izmanto arī negodprātīgi darboņi, kuru rūpals ir cilvēku tirdzniecība. Par to, kā cilvēktirdzniecības riskus novērš Latvijā un kādā veidā bēgļi var nonākt cilvēktirdzniecības organizētāju rokās, kā arī galvenos virzienus, kuros notiek cilvēku ekspluatācija, aprakstīja žurnāliste Vita Dreijere.
Savukārt žurnāliste Kristina Hudenko pievērsās jautājumam par to, kas ar bēgļiem notiek tepat Latvijā. Daudzi ir pieteikušies bēgļu izmitināšanai savās mājās. Tomēr, vai esam tam līdz galam gatavi? Eksperti skaidro, ka bēgļi ir piedzīvojuši milzu traumu, tāpēc ne visos mājokļos esošie apstākļi ir piemēroti, kā arī daudzi pajumtes piedāvātāji realitātē nav gatavi pieņemt visu, kas saistās ar bēgļa uzņemšanu. Ir ļoti būtiski nodalīt "es gribu" no "es varu", jo ne vienmēr mums vajadzētu darīt to, ko vēlamies, pat, ja tas šķiet pareizi.
Lūk, daži no aizvadītās nedēļas spilgtākajiem rakstiem, bet šeit vari uzzināt par "Delfi Plus" abonēšanas iespējām.
Bērni domā, ka tas ir atvaļinājums. Kādēļ krievi bēg no Krievijas
Somas tika sakravātas divās stundās. Olga, viņas vīrs un divi bērni Krieviju pameta savā mašīnā. Brauciens ilga septiņas stundas, Igaunijā viņi nonāca naktī. "Tajā stresā pat nepaņēmām līdzi visu vajadzīgo. Satraucāmies, ja nu neizlaiž. Uz Krievijas–Igaunijas robežas bija milzīgas mašīnu rindas," saka Olga. Stāvējuši četras stundas, nekad agrāk viņa te neko tādu nebija novērojusi. "Kad palaida pāri robežai, atviegloti uzelpojām," viņa atceras. Šobrīd ģimene atrodas Latvijā. Cik ilgi un kas būs tālāk, viņi nezina.
'Oļegs jau brauc man pakaļ!' Kā Ukrainas bēgļus pasargāt no cilvēktirdzniecības?
Oļegs “noziedēja” ātri. Pietika sākt uzdot viņam precīzus jautājumus, lai noslēpumainais vīrietis, kurš iepriekš bija uzdevies par Latvijas organizācijas pārstāvi un piedāvājies no Ukrainas un Polijas robežas atgādāt ukraiņu bēgli, pazustu. Šis ir stāsts ar laimīgām beigām, taču virkne organizāciju brīdina, ka tādu “Oļegu” varētu būt ne viens vien.
Svarīgi nošķirt 'es gribu' no 'es varu'. Kas jāņem vērā, uzņemot savā mājā bēgļus
Divu kara nedēļu laikā gandrīz 3500 Latvijas iedzīvotāju pauduši piekrišanu sniegt pajumti bēgļiem. Reāla pieprasījuma gadījumā daudzi atteicās, atzīstoties, ka līdz galam neesot izvērtējuši savas iespējas. Klīniskā psiholoģe Evita Lazdiņa, kura strādā ar Ukrainas bēgļiem, stāsta, ar ko jārēķinās, ja esat saņēmies cēlai rīcībai – sniegt pajumti bēgļu ģimenei un palīdzēt tai integrēties jaunajā dzīvē.
Krievijas oligarhu jahtas glābiņu no sankcijām meklē Indijas okeānā
Aizvadītajā nedēļas nogalē, 12. martā, kādā no Itālijas ostām tika arestēta Krievijas oligarha Andreja Melničenko aptuveni 530 miljonus eiro vērtā buru jahta "Sailing Yacht A" – tā ir jau kopumā piektā luksusa jahta, ko Rietumi arestējuši sankciju ietvaros pret Krievijas politiskajai elitei pietuvinātajiem oligarhiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Krievijas T-72 tanks Ukrainā parāda, ka nav tik bīstams un efektīvs, secina pulkvedis Pudāns
"Mēs redzam, ka visās frontēs gandrīz vai nedēļu ieilgst reorganizācija, sakautās kaujas grupas tiek atvilktas atpakaļ, pārorganizētas, papildinātas, tiek meklētas papildus vienības, ko vilkt iekšā," tā raidījumā "Komandcentrs", jautāts par iemesliem, kādēļ Krievijas iebrukums Ukrainā pēdējā laikā palicis bez straujiem pavērsieniem, pauda Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Viņš atsaucās uz vēl neapstiprinātām ziņām, ka Krievijā tiekot paātrināti jauno virsnieku izlaidumi, lai tos varētu nosūtīt uz fronti, kā arī uz jau plaši publiski izskanējušo, ka Krievija meklē arī algotņus, piemēram, Sīrijā.
Atis Klimovičs: Domājam par aktuālāko jautājumu – Ukrainas debesu noslēgšanu
Visi pārdzīvojumi tiem, kas ierodas patlaban Ukrainā, šķērsojot valsts rietumu robežu, sākas jau uz pašas robežas. Ir smagi noraudzīties, kā skumjām sejām māmiņas un vecmāmiņas kopā ar saviem bērniem kājām iet pāri robežai ar Poliju. Daļa no bēgļiem vēl pavisam nesen izbraukuši no apdraudētajām pilsētām un mazākām apdzīvotajām vietām. Citi pirms trīs, četrām dienām. Vieni zina precīzi, kurp dodas, bet daļai tas nav zināms. Viņi nonāks bēgļu uzņemšanas centros.
Augstas precizitātes 'drons-pašnāvnieks': kas ir 'Switchblade', ko saņemšot Ukraina
ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par vēl 800 miljonu dolāru atvēlēšanu militārajai palīdzībai Ukrainai tās cīņā pret Krievijas okupantiem. Starp virkni dažāda bruņojuma, kas tiks nosūtīts Ukrainai, figurē arī droni. Par tiem vairāk rakstā.
Māris Zanders: Prāvs pulks ļaužu Rietumos savas algas ilgstoši saņēmuši par neko
Ja Rietumi patiešām ir "šokēti" par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, patiešām uzskata, ka nu Kremlis ir parādījis savu "īsto seju", tad jājautā, ar ko, sasodīts, nodarbojas simtiem dažādu analītiķu, Krievijas "speciālistu" Rietumos?
Ukrainis praktiskais – ko zemniekam darīt ar krievu tanku
Ukrainā, kur jau gandrīz trīs nedēļas notiek Krievijas armijas invāzija, starp briesmīgajām posta ainām pavīd arī dažas smaidu izraisošas ziņas. Vieni no pozitīvajiem varoņiem ir ukraiņu zemnieki, kuri parādās vairākos aculiecinieku filmētos video ar traktoriem vedam prom krievu militāro tehniku. Aizvilktos tankus, bruņumašīnas un pašgājējartilērijas iekārtas zemnieki gan, visticamāk, neplāno izmantot lauku darbos, bet gan nodot Ukrainas armijai.
Vēl viens no Krievijas iebrukuma upuriem – Ukrainas kosmosa industrija
Krievijas okupācijas spēki jau trīs nedēļas uzbrūk Ukrainai, cenšoties ieņemt lielākās pilsētas, kā arī terorizējot un nogalinot civiliedzīvotājus ar uzlidojumiem, raķešu un artilērijas apšaudēm. Krievijas uzsāktais karš jau dzēsis tūkstošiem dzīvību un izpostījis civilo infrastruktūru. Diemžēl šobrīd izskatās, ka upuru vēl būs daudz – gan zaudētas dzīvības, gan sagrautas pilsētas. Viens no zaudējumiem ir arī Ukrainas kādreiz varenā kosmosa industrija, kas pēdējos gados pamazām sāka atdzimt un attīstīties. Ukrainā pat tika būvētas raķetes, kuras miljardieris Īlons Masks nosaucis par otrām labākajām pasaulē. Protams, uzreiz aiz "SpaceX" ražotajām.