2021. gadā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pieņēma piecus lēmumus par atteikumu pieejai valsts noslēpumam, lasāms biroja pārskatā par pagājušo gadu.
Lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu vai anulēšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Pērn tikai viens no SAB pieņemtajiem lēmumiem tika apstrīdēts ģenerālprokuroram, kas biroja pieņemto lēmumu atzina par likumīgu un pamatotu.
Neviens lēmums netika pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā, lasāms SAB gada pārskatā.
Tāpat pagājušajā gadā SAB divos gadījumos atteica piešķirt pieeju NATO un ES klasificētai informācijai, bet 30 gadījumos pieeju NATO un ES klasificētajai informācijai piešķīra uz saīsinātu laiku.
SAB 2021. gadā kā īpaši kritiskus riskus attiecībā pret personām, kurām ir piešķirama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam vai sertifikāts pieejai NATO vai ES klasificētajai informācijai, izceļ personu aizraušanos ar azartspēlēm, personu pārmērīgas parādsaistības (ātrie kredīti) un/vai neskaidri finanšu darījumi, personu regulāri kontakti un/ vai braucieni uz Krieviju, Baltkrieviju, NVS valstīm, Ķīnu, kā arī melošana vai informācijas slēpšana personas pārbaudes ietvaros.
Kopumā 2021. gadā SAB kopā izsniedza 957 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tajā skaitā 257 pirmās kategorijas speciālās atļaujas.
Valsts noslēpums ir informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajam ir sadalīti starp trim valsts drošības iestādēm – SAB, Valsts drošības dienestu (VDD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
