2025. gadā valsts aizsardzībai tērēs 2,5% no IKP, lemj valdība

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par priekšlikumiem pakāpeniskai finansējuma palielināšanai valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanai un aizsardzības budžeta pakāpeniskam pieaugumam.

Kopumā valdība atbalstīja priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no IKP 2025. gadā.

Plānots, ka valsts aizsardzības budžets 2023. gadā būs 2,25% no IKP, 2024. gadā – 2,4% no IKP, bet 2025. gadā – 2,5% no IKP.

Tāpat valdība uzdeva Aizsardzības ministrijai (AM) izstrādāt grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, pievienojot detalizētus izdevumu aprēķinus.

Savukārt Valsts kanceleja sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju pārskatīs un izstrādās vienotus kritērijus finansējuma palielināšanai atlīdzībai, izvērtējot ministriju iesniegtos priekšlikumus iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai, kas saistīti ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.

No FM sniegtās informācijas arī izriet, ka 2022. gadā ir iespējams piešķirt papildus finansējumu gan aizsardzībai, gan iekšējai drošībai vienreizējām investīcijām un to finansēt uz valsts parāda pieauguma rēķina.

Ņemot to vērā, valdība vienojās par papildu nepieciešamo finansējumu 2022. gadā vienreizējām investīcijām valsts aizsardzības spēju attīstības un iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partijas 28. februārī vienojās trīs gadu laikā palielināt Latvijas aizsardzības budžets līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Putina režīma agresija Ukrainā mudināja Latviju palielināt tēriņus aizsardzībai.

Patlaban valsts aizsardzībai novirza 2,2–2,3% no IKP.