Covid-19 un Ukrainas bēgļi Latvijā: Kāds ir palīdzības mehānisms

Ukrainas bēgļu pagaidu mītnes vietā Rīgā, Tēraudlietuves ielā, šobrīd mitinās 23 ģimenes – kopā ap 60 cilvēku, – kas pametuši kara plosīto dzimteni. Aptuveni pa vienam cilvēkam katrā ģimenē ir Covid-19 raksturīgi simptomi, liecina ukrainietes, kas uzņēmusies koordinatores pienākumus, Ksenijas novērojumi. Visvairāk slimojot seniori un bērni.

Sarunā ar portālu "Delfi" Ksenija stāstīja, ka pie viņiem bija atbraukusi laboratorija, taisījuši polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testus, bet rezultāti bijuši negatīvi, proti, "pie viņiem kovida nav". Tomēr dienu pēc testēšanās, ar "ātrajiem" uz slimnīcu aizveda vīrieti ar abpusēju plaušu iekaisumu. Tāpēc viņa saka, ka netic PĶR testiem.

Tāpat Ksenija stāstīja, ka Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) saukuši sievietei, kurai trešo dienu nevar samazināt temperatūru zem 38 grādiem, bet viņi nebrauca, sakot, lai zvana un konsultējas ar ārstu, kādus medikamentus lietot.

Kā portālam "Delfi" skaidroja NMPD pārstāve Ilze Bukša, dienesta galvenais uzdevums ir reaģēt uz situācijām, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai, tāpēc izsaukuma brigāde, kas ir aprīkota šādas palīdzības sniegšanai, parasti nedodas uz izsaukumiem, kur tāda riska nav.

NMPD izsauc neatkarīgi no statusa, ārvalstnieks vai latvietis – dienests dodas pie visiem. Tāpat izsaukumu statistikā nav atsevišķi izdalīts, cik izsaukumu tiek saņemts uz bēgļu centriem, jo diennaktī NMPD ir ap 1000 izsaukumu. "Dienests ir dzīvībai kritiskām situācijām, vienalga, kas sauc un kur sauc," uzsver Bukša.

Ksenija atklāja, ka viņu mītnē ir pieejami bezrecepšu medikamenti, kurus palīdz sarūpēt vietējie brīvprātīgie. Tāpat ir arī dežūrārsta tālrunis, kuram zvana konsultēties, ja nepieciešams kāds padoms. Tiem, kas jau ir noformējuši nepieciešamos dokumentus, ir piešķirts savs ģimenes ārsts, pie kura vērsties. Ksenija zināja teikt, ka ap 70% cilvēku ir vakcinēti pret Covid-19, bet konkrēta statistika nav apkopota.

Tāpat viņa minēja, ka "tas varbūt nemaz nav Covid-19, bet gripa vai vienkārši kādi pavasara vīrusi, kas tagad visur klejo". Pati Ksenija ir ieradusies Latvijā no Odesas, un šeit uzņēmusies palīdzēt bēgļu centrā mītošajiem.

Vaicāti, kāds ir Rīgas mehānisms attiecībā pret bēgļu medicīniskajiem jautājumiem un kas ir atbildīgs par bēgļu veselības stāvokļa uzraudzīšanu, tostarp Covid-19 kontekstā, pilsētas domē norādīja, ka Ukrainas bēgļu centrā strādā Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji, kas cilvēkus reģistrē pie ģimenes ārsta. Savukārt par bēgļu veselības stāvokli un Covid-19 gadījumiem plašāku informāciju varētu sniegt NVD un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Tāpat domē pauda, ka bēgļu, tostarp to, kuri jau ir izmitināti, medicīniska rakstura palīdzība ir SPKC un NVD kompetences jautājums. Savukārt gadījumā, ja kādā no bēgļu izmitināšanas vietām tiktu atklāti Covid-19 saslimšanas gadījumi, domes tālākā rīcība būtu atkarīga no SPKC un NVD sniegtajām rekomendācijām.

NVD portālam "Delfi" norādīja, ka Covid-19 testēšanas mehānisms Ukrainas bēgļiem ir tāds pats kā Latvijas iedzīvotājiem. Ja ir sūdzības un aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, valsts apmaksātu testēšanu nodrošina visā Latvijā, laboratorijās, kurās veic Covid-19 testus. Nosūtījums no ārsta nav nepieciešams.

NVD mājaslapā ir pieejama informācija, kur un kā Ukrainas pilsoņi Latvijā var saņemt dažādus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī to, kur var veikt Covid-19 testus. Informācija pieejama arī angļu un ukraiņu valodā.

Rīgas Kalķu ielas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe otrdienas preses konferencē, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par bēgļu veselības stāvokli, skaidroja, ka centrā uz vietas ir Latvijas Sarkanā krusta brīvprātīgie, kuri staigā pa uzgaidāmajām telpām un skatās, vai kādam nav izteiktas saslimšanas pazīmes. Tāpat centrā ir iespējams veikt Covid-19 testu. Savukārt NVD centrā nodrošina pierakstīšanos pie ģimenes ārstiem un sniedz informāciju, kā saņemt veselības pakalpojumus.

Kā norādīja NMPD pārstāve Bukša, "dienests no organizatoru puses nav piesaistīts dežūrās", kā tas ir lielos pasākumos noteikts.

Bukša sacīja, ka pašvaldības pašas organizē bēgļu centrus un to, kāda veida medicīniskās palīdzības resursus tur nodrošina. Ja ir nepieciešamība, tad pašvaldība nodod informāciju arī NMPD, bet šobrīd tādas nav bijis.

Grūbe gan atzina, ka tāda viena milzīga algoritma veselības jautājumu kontekstā nav, tomēr centra vadītājs uzskata, ka šobrīd "jau lielākā daļa Latvijas ir iemācījušies redzēt pirmos, lielos redzamos simptomus".

Tāpat viņš atklāja, ka pilnīgi katram, kurš ierodas centrā, Covid-19 testu veikt nevarētu, tādēļ, pēc centra vadītāja paustā, viņi "darbojas ar tiem līdzekļiem, kas ir".

Vaicāta, vai pašvaldībai ir kāds darbības algoritms gadījumā, ja bēgļu izmitināšanas vietās parādās aizdomas par saslimšanas ar Covid-19 gadījumiem, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K), nesniedzot tiešu atbildi, norādīja, ka "tik, cik es esmu sekojusi līdzi centra darbībai, tā interese par iespēju atrast sev ģimenes ārstu un saņemt medicīnas pakalpojumus ir ļoti aktīva". Tāpat politiķe sacīja, ka personīgi ir saņēmusi jautājumus par to, kur var testēties vai vakcinēties pret Covid-19.

Otrdien valdības sēdei izskatīšanai iesniegtajā Veselības ministrijas (VM) apkopotajā prezentācijā par Covid-19 epidemioloģisko situāciju valstī, rakstīts, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopumā reģistrēts 51 Covid-19 inficēšanās gadījums Ukrainas bēgļu vidū. 33 gadījumi reģistrēti aizvadītajā nedēļā, bet vēl 18 – nedēļu iepriekš.

VM prezentācija liecina, ka šo divu nedēļu laikā hospitalizēti tika pieci cilvēki: pa vienam Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, bet divi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

Ja runā par laboratoriski apstiprināto inficēto vecuma sadalījumu, tad šajā laika periodā visvairāk infekcija apstiprināta cilvēkiem virs 30 gadiem. Vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem kopā saslimuši 19 cilvēki, bet no 60 līdz vecākiem par 80 gadiem – 21.

Savukārt bērnu un jauniešu vecuma grupā līdz 19 gadiem infekcija apstiprināta 10 gadījumos. Vecumā no 25 līdz 29 gadiem apstiprināts viens gadījums. 73% gadījumu inficētas bijušas sievietes, bet 23% – vīrieši.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē pauda, ka, salīdzinot oficiāli reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu ar atklātajiem Covid-19 inficētajiem, gadījumu ir maz, tomēr ne visi testējas.

Pavļuts pieļāva, ka patiesais saslimušo skaits varētu būt līdzīgs kā Latvijas sabiedrībā kopumā. Tāpat viņš norādīja, ka apstiprinātie paraugi tiks sekvenēti, lai noteiktu Covid-19 vīrusa paveidu, tomēr sagaidāms, ka tas, visticamāk, būs omikrons. Konstatētie inficēšanās gadījumi bēgļu vidū izkliedēti pa visu Latvijas teritoriju.

Jau ziņots, ka Ukrainas bēgļiem Latvijā ir pieejami visi tie paši veselības aprūpes pakalpojumi, kas vietējiem iedzīvotājiem.