Valodas barjera un eksāmeni – kā ukraiņus iekļauj Latvijas izglītības sistēmā

Trešdien, 23. martā, Latvijas izglītības sistēmā mācās 1343 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, no kuriem 199 mācību vielu apgūst pirmsskolā, savukārt pārējie bērni izglītojas 1. līdz 12. klašu posmā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Lielākā daļa no kara bēgļu bērniem šobrīd izglītību apgūst Rīgā, bet liels bērnu īpatsvars ir arī Ventspilī, Jelgavā un Valmieras novadā, norādīja ministre.

Kopumā Latvijas izglītības sistēma pagaidām spētu uzņemt līdz 23 000 kara bēgļu bērniem – 4 000 pirmsskolā, bet 19 000 – vispārējās izglītības posmā.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV), atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas pausto informāciju, norādīja, ka Latvijā pagaidām uzturas gandrīz 10 000 bēgļu, no kuriem aptuveni 40% ir bērni. Skolās pagaidām nav tik liels ukraiņu bērnu skaits, jo, kā norādīja Muižniece, "līdz brīdim, kad bērns nonāk skolā un tiek reģistrēts Valsts izglītības informācijas sistēmā, paiet laiks".

Saeimas komisijā Muižniece, kā arī citi izglītības procesā iesaistītie informēja par kara bēgļu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības, kā arī, uzklausot patvērumu meklētāju stāstu, konstatēja problēmas.

Ņemot vērā, ka šobrīd mācību gads tuvojas noslēgumam, izglītības procesā iesaistītie apņēmušies jūnijā izvērtēt ukraiņu bērnu iekļaušanu izglītības sistēmā, kā arī sākt darbu pie ilgtermiņa risinājumiem.

Likums "Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem" paredz, ka nepilngadīgajiem izglītība tiek nodrošināta tāpat kā patvēruma meklētājiem, proti, Latvija nodrošina bezmaksas mācības pirmsskolā un vispārējā izglītības posmā. Šobrīd kara bēgļu bērni skolā nonāk ar tās pašvaldības, kurā Ukrainas civiliedzīvotāji uzturas, atbalstu.

Pirmsskolas, kuras uzņems ukraiņu bērnus, saņems 257 eiro lielu finansiālu atbalstu mēnesī par katru bērnu. Tāpat bērnudārzs par katru ukraiņu bērnu saņems arī 50 eiro lielu vienreizēju atbalstu mācību līdzekļu iegādei.

Arī pamatizglītībā un vidējā izglītībā jauniešu uzņemšana notiek ar pašvaldības palīdzību. "Pašvaldības ir apzinājušas tās izglītības iestāžu kapacitāti – kurās skolās, cik daudz bērnu var uzņemt," skaidroja Muižniece. Arī šajā izglītības posmā skolas par katru ukraiņu bērnu saņems 257 eiro lielu finansiālu atbalstu mēnesī un vienreizēju 50 eiro lielu atbalstu mācību līdzekļu iegādei.

Skolēnu ēdināšanas izmaksas ir iekļautas pašvaldību ēdināšanas un izmitināšanas izdevumos, norādīja ministre.

Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem ir iespēja iekļauties arī interešu izglītība un sporta nodarbībās. "Šogad papildu valsts atbalsts gan nav plānots, ir jāvērtē bērnu skaits, kas nākamajā gadā atradīsies izglītības sistēmā, kad arī varētu rast valsts atbalsta iespējas," teica Muižniece.

Kā izskanēja Saeimas komisijā, vairāk kara bēgļu bērni šobrīd izglītību turpina Ukrainas izglītības sistēmā, mācoties tiešsaistē. Kā norādīja Muižniece, ministrija šobrīd sazinās arī ar Ukrainas izglītības ministriju, lai saprastu, cik lielā mērā Ukraina spēj nodrošināt šāda veida mācības. Taču pagaidām ministre atturējās no plašākiem komentāriem informācijas trūkuma dēļ.

Arī Lida Barnička, ukrainiete, kas devās bēgļa gaitās un kura šobrīd koordinē Ukrainas bēgļu atbalstu Kuldīgā, norādīja, ka ir bērnu vecāki, kas nevēlas, lai bērni ietu Latvijas skolās, jo vecāki, paši strādājot attālināti, spējot nodrošināt atbalstu bērnam, kurš mācās attālināti.

Arī augstākās izglītības posmā kara bēgļiem pieejams atbalsts, kuru lielā mērā koordinē tieši pašas augstskolas. Vairāk informācijas par atbalstu studējošajiem iespējams meklēt augstskolu mājaslapās.

Kā norādīja patvēruma meklētāja Marina Rubailo, vislielākā problēma bērniem Latvijas izglītības sistēmā ir valodas barjera. "Bērni jau apgūst latviešu valodu, daži runā angļu valodā, kas palīdz risināt barjeru. Citi runā krieviski. Bet cerams, ka dažu mēnešu laikā šī barjera pazudīs," viņa teica.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) komisijas sēdē pauda nostāju, ka, viņaprāt, ukraiņu bērniem jāmācās latviešu valodā, jo, "pirmkārt, tā ir ukraiņu bērnu fiziskā un emocionālā drošība". Proti, kā skaidroja Dzintars, ir atšķirība, kā Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainā vērtē latviski un krieviski runājošās ģimenes.

Viņš arī norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta, lai ukraiņi iekļaujas Latvijas sabiedrībā atbilstoši Latvijas Satversmes vērtībām.

Muižniece skaidroja, ka bēgļi, kuri Latvijā plāno uzturēties ilgstoši, ir integrējami pamatizglītības programmās latviešu valodā. Pagaidām bērni, kas ieradušies Latvijā no Ukrainas, var iekļauties gan latviešu valodas plūsmā, gan arī mazākumtautības izglītības programmās.

Ministre gan atgādināja, ka mazākumtautības programma nozīmē, ka visu mācību programmu īsteno vienā valodā. Rīgas domes pārstāve Agita Pēterkopa komisijas sēdē arī minēja, ka daudzās mazākumtautības skolās šobrīd īsteno latviešu valodas apmācību.

Kā liecina aktuālie dati, 109 ukraiņu bērni mācās latviešu grupiņās, 99 bērni – mazākumtautību grupiņās. Savukārt izglītības posmā no 1. līdz 12. klasi 463 bērni mācās latviešu plūsmā, 680 – mazākumtautību programmās (no šī skaita 123 bērni mācās ukraiņu skolā Latvijā).

Muižniece norādīja, ka pamatskolas un vidusskolas absolventi, kara bēgļu bērni, būs atbrīvoti no mācību noslēguma eksāmeniem. Vienlaikus viņiem būs jāiegūst gala vērtējumi noteiktos mācību priekšmetos.

Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko skaidroja, ka šobrīd tiek virzīti normatīvo aktu grozījumi, kas paredzēs, ka kara bēgļu bērniem nebūs jāiegūst gala vērtējums latviešu valodā, Latvijas vēsturē un literatūrā, lai saņemtu apliecību par izglītības posma noslēgšanu.

"Lai atbalstītu skolas, mēs nodrošināsim iepriekšējo gadu pārbaudes darbu tulkošanu ukraiņu valodā, kurus viņi varēs kārtot. Ja skola izvēlēsies šo stratēģiju, tad mēs arī finansēsim atalgojumu ukraiņu pedagogiem, kurus piesaistīs izglītības iestādēm un kuri varēs sniegt atbalstu vērtējumu izlikšanā," skaidroja Voroņenko.

Jau vēstīts, ka Latvijas Studentu apvienība izveidojusi atbalsta programmu Ukrainas kara bēgļiem, lai katrs Ukrainas iedzīvotājs, ierodoties Latvijā, varētu iegūt savu atbalsta personu no Latvijas studējošo vidus. Vairāk par šo atbalsta programmu var lasīt šeit.