Latvijā, visticamāk, ieradīsies vairāk nekā līdz šim prognozētie 10 000 bēgļi no Ukrainas, turklāt patlaban norit diskusijas par pabalstu segšanu brīvprātīgajiem iedzīvotājiem par bēgļu izmitināšanu, trešdien žurnālistiem Daugavpilī atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Ministre žurnālistiem atgādināja jau nedēļas sākumā pausto, ka precīzs ieradušos bēgļu skaits Iekšlietu ministrijai (IeM) nav zināms un IeM joprojām strādājot pie vienotas Ukrainas bēgļu datu bāzes izveidošanas. Pēc datu ievadīšanas precīzāka aina par bēgļu skaitu būšot zināma aprīļa sākumā.
"Tad arī zināsim precīzu skaitu, cik cilvēki vērsušies pēc palīdzības Latvijā, jo patlaban katrā kategorijā uzskaitām atsevišķi – cik vīzas piešķirtas, cik pēc palīdzības skolām un tā tālāk," piebilda ministre.
IeM iepriekš bija prognozējusi, ka Latvijā ierastos 10 000 bēgļu. IeM saprotot, ka, visticamāk, bēgļu skaits pārsniegs minētos 10 000, skaidroja ministre.
Tas nozīmē, ka ir nedaudz jāmaina spēles noteikumi, tāpēc IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
"Lai nav tā, ka visi bēgļi koncentrējas tikai Rīgā. Ir protams daži simti, kas dodas uz citām pašvaldībām, taču vēlamies panākt, lai bēgļu uzņemšana ir godīga starp visām pašvaldībām. Pagaidām gan šis priekšlikums nav pieņemts un pagaidām virzāmies pēc brīvprātības principa," skaidroja ministre.
Golubeva arī apliecināja, ka IeM runāšot ar citām pašvaldībām, lai bēgļu uzņemšanas centrus izveidotu katrā reģionā. Šajos centros bēgļi atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam varētu efektīvi nokārtot sev nepieciešamās formalitātes. Patlaban liekākais centrs ir Rīgā.
Ministrei ceturtdien, 24. martā, ir paredzēta tikšanās ar lielo pilsētu pārstāvjiem, lai pārrunātu piedāvājumu par centru veidošanu. "Varam, protams, iestrādāt likumā šādu ieceri, tomēr mans skatījums ir, ka sākumā mēģinām sadarbības ceļā paši vienoties par to," piebilda ministre.
Tāpat ministre atgādināja, ka valsts ir apņēmusies kompensēt pašvaldībām bēgļu izmitināšanas izdevumus, par vienu pieaugušu cilvēku maksājot līdz 20 eiro dienā.
"Tas nozīmē,– ja pašvaldībām beigsies savs līdz šim paredzētas izmitināšanas fonds, piemēram, skolu dienesta viesnīcās, tad pašvaldības var vērsties pie viesu namiem. Tāpat veidosim instrumentus, lai pašvaldības varētu apmaksāt pabalstus tiem iedzīvotājiem, kas brīvprātīgi dod savas telpas Ukrainas civiliedzīvotājiem. Bet šāds priekšlikums vēl jāpieņem, jo notiek diskusija," skaidroja ministre.
Jaunākā IeM informācija liecina, ka izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību jau bija nepieciešama 4684 personām no Ukrainas. Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 989 personām. Pašvaldības patlaban var izmitināt un paēdināt 6238 cilvēkus.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ukraiņu bēgļiem izsniegusi 5495 uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām. Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest desmit miljoni cilvēku jeb vairāk nekā ceturtā daļa valsts iedzīvotāju, svētdien paziņojis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR ziņoja, ka Ukrainu pametuši ap 3,4 miljoni cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
