Latvija izvēlējusies pareizu valsts aizsardzības stratēģiju, pauž NBS komandieris

"Mūsu stratēģijā, kādā Latvija būvē savu aizsardzības stratēģiju, nav nekas jāmaina. Tā ir – plašs spēku pielietojums, būvējot aizsardzības sistēmu," viņš teica.

"Mēs esam pasludinājuši par visaptverošu valsts aizsardzību, kas nozīmē, ka iesaistās visas valsts struktūras, nevalstiskās organizācijas, un, galvenais, visa sabiedrība," teica Kalniņš.

Ja nepieciešams vērtēt no militārā viedokļa, "kādas spējas jāattīsta, tad, tās attīstot, mēs esam pielietojuši tā saucamo pakāpenisko mūsu spēju ieviešanu – tas nozīmē, masveidā mēs ieviešam plaši pielietojamās spējas – prettanku spējas, pretgaisa aizsardzības spējas minimālajās distancēs, plašu bruņoto spēku un zemessardzes apbruņošanu ar vienādu sistēmu ieročiem un tā tālāk", sacīja Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas stratēģija, būvējot savu aizsardzības sistēmu, ir pareiza.

Viņš gan minēja, ka Latvijai, protams, "būtu daudz efektīvāk, ja uz vietas atrastos šīs vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tad mēs iegūstam blīvumu". Ja Latvija izmantotu tās sistēmas, kas izvietotas Polijā vai vēl citās kaimiņvalstīs, tad "tas blīvums pretgaisa aizsardzībā nebūs tik liels". Latvija šajā ziņā skatoties uz ASV, Vāciju, Franciju un Lielbritāniju.

Piešķiro papildu finansējumu Latvija paredzējusi tērēt vispirms smagā bruņojuma iegādei, kas nepieciešams vitāli svarīgo spēju nodrošināšanai – prettanku ieroči, dažādas raķešu sistēmas. Tas esot viens no galvenajiem aspektiem.

Otra sadaļa esot ieguldījumi infrastruktūrā. Šobrīd infrastruktūra esot nepietiekama.

Jau vēstīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā rit jau pilnas četras nedēļas.

Okupanti ielenkto un smagi cietušo Mariupoli sākuši apšaudīt arī no jūras, bet Ukrainas spēki sākuši gūt panākumus, atkarojot teritorijas uz ziemeļiem un rietumiem no Kijivas.

"Delfi" turpina sekot notikumiem kara 28. dienā.