Turpmāk tos Ukrainas kara bēgļus, kuriem nepieciešama izmitināšana, plānots novirzīt uz pašvaldībām proporcionāli, ņemot vērā to kapacitāti, taču vienlaikus Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie atbalsta sistēmas tām privātpersonām, kuras bēgļus izmitina savā mājoklī, medijiem ceturtdien, 24. martā, sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Golubeva ceturtdien tikās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu pašvaldību atbalsta punktu izveidi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas bēg no kara.
Jautāta, kāds ir turpmākais plāns, kur izmitināt bēgļus, ja to pieplūdums kļūs vēl lielāks, Golubeva skaidroja, ka notiks sarunas ar pašvaldībām par telpu izmantošanu, kā arī ir dots uzdevums apzināt pašvaldībās pieejamās telpas, ko varētu pielāgot dzīvošanai, piemēram, skolas, kas netiek izmantotas savām pamatfunkcijām, vai arī dienesta viesnīcas.
Golubeva skaidroja, ka cilvēki izmitināšanai uz dažādām pašvaldībām tiks "virzīti pēc pieejamības principa, nevis brīvas izvēles principa". Tāpat viņa norādīja, ka EM strādā pie atbalsta sistēmas tiem, kas piedāvā bēgļus izmitināt savā mājoklī.
Ministre sacīja, ka pirmajos trīs mēnešos vēl neparedz "izmitināšanas krīzi", jo, atsaucoties uz pašvaldību ziņoto, ir pieejams ap 6000 vietām, kur var izmitināt cilvēkus, kā arī vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami, kas atbilst noteiktajai summai par personas izmaksām dienā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē sacīja, ka, daudzviet šādi atbalsta centri nesaucas kā atbalsta centri bēgļiem, bet lielākajā daļā pilsētu jau eksistē. Viņš norādīja, ka cilvēki var tādus pašus pakalpojumus saņemt arī citās pilsētās, neradot pastiprinātu drūzmu Rīgā.
Valainis uzsvēra, ka pilsētu mēri ir aktīvi iesaistījušies procesā, domājot arī par to, kur cilvēki strādās, kā bērni ies skolā un tamlīdzīgi, tomēr viņš akcentēja, ka vēl ir jāpadomā par privātpersonu lielāku iesaisti mājokļu nodrošināšanā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka patlaban lielākā daļa no Ukrainas atbēgušo iedzīvotāju apmetušies privātpersonu mājokļos, tāpēc vietvarās bažas, vai par saviem līdzekļiem vien bēgļus spēs izmitināt arī turpmāk. Vairāk par situāciju pašvaldībās lasi šeit.
Golubeva trešdien medijiem Daugavpilī sacīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) iepriekš bija prognozējusi, ka Latvijā ierastos 10 000 bēgļu. IeM saprotot, ka, visticamāk, bēgļu skaits pārsniegs minētos 10 000, skaidroja ministre. Tas nozīmē, ka ir nedaudz jāmaina spēles noteikumi, tāpēc IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
Uz trešdienu pieejamā IeM informācija liecināja, ka izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību jau bija nepieciešama 4684 personām no Ukrainas. Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 989 personām. Pašvaldības patlaban var izmitināt un paēdināt 6238 cilvēkus.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ukraiņu bēgļiem izsniegusi 5495 uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
