Rīgas domes valdošajā koalīcijā ietilpstošā partija "Progresīvie" aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pieprasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) demisiju saistībā ar Rīgas attīstības plāna apturēšanu.
Rīgas domē "Progresīvie" strādā vienā frakcijā ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kura pārstāvētā partija "Par!" savukārt Saeimā strādā vienā frakcijā ar Pleša pārstāvēto partiju "Latvijas attīstībai". "Progresīvajiem", "Par!" un "Latvijas attīstībai" bija vienots saraksts Rīgas domes vēlēšanām, tomēr īsi pēc vēlēšanām partijas sastrīdējās tik nopietni, lai izjuktu kopīgā frakcija.
"Progresīvie" ceturtdien izplatījuši paziņojumu, kurā Plešam pārmet "šauru grupu interešu aizstāvību", kas būtiski kavējot Rīgas un citu pašvaldību attīstību un Latvijas izaugsmi. Pleša darbība esot "klaja kaitniecība", tāpēc "Progresīvies" aicina Kariņu pieprasīt ministra demisiju.
Partijas skatījumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu apstādināšot desmitiem miljonu investīciju piesaisti Latvijas galvaspilsētai.
"Progresīvo" valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs pārmet, ka Plešs "skaidri lobē azartspēļu biznesa intereses" un esot pārsniedzis ministram dotās pilnvaras. Rīgas domes deputāts uzskata, ka galvenie ministra iebildumi par azartspēļu ierobežošanu Rīgā ir nepieņemami, jo šī biznesa darbības būtiska ierobežošana ir jaunās "pārmaiņu koalīcijas" skaidra politiskā apņemšanās, teikts paziņojumā.
"Progresīvie" sūkstās, ka ministrija aizkavē Rīgas sagatavoto noteikumu saskaņošanu, ar kuriem tiktu ierobežota jaunu dabasgāzes individuālās apkures sistēmu uzstādīšana. Kossoviča vērtējumā, VARAM turpinot "nesamērīgi aizstāvēt dabasgāzes interesēm izdevīgu skatījumu un līdz pēdējam brīdim kavējas ar atzinumu sniegšanu ieilgušās sarakstēs", tādējādi apliecinot, ka ministrs rīkojoties kādas šaurākas grupas interesēs.
Savukārt pats Plešs aicinājumu viņu atstādināt komentēja, sakot, ka Rīgas dome savu neizdarību slēpj aiz skaļiem paziņojumiem.
"Šī retorika skaidri apliecina, ka Rīgas dome savu nolaidību, neizdarību, un, iespējams, kompetences trūkumu slēpj aiz skaļiem paziņojumiem. Ja tā nav nolaidība, tad tas traktējams kā tiesiskais nihilisms. Rīgas dome jau kopš 2018. gada, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pirmo reizi norādīja uz teritorijas plānojuma neatbilstību likumam, nav labojusi norādītās kļūdas," norāda ministrs.
Viņš uzsver, ka likums nav politisks, bet gan juridisks, un tas jāievēro ikvienam. Ja likums pēc kāda domām nav taisnīgs, jāvēršas pie likumdevēja.
Plešs arī norāda, ka Rīga jau desmit gadus gaidījusi attīstības plānu, būtu nekavējoties jāķeras pie pieļauto kļūdu labošanas, taču daļa Rīgas domes koalīcijas nodarbojas ar populismu, sabotējot savas pilsētas attīstību. Viņš uzsvēra, ka šī ir iespēja Rīgas domei pierādīt, ka tā ir likuma pusē.
Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013. gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.
Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.
Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.
Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmēja lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!