"Negribu runāt", "Vēl nejūtos gatavs runāt", "Pāragri runāt", "Ļaujiet cilvēkiem iedzīvoties" – šādas atbildes saņēmu no Talsu novada iedzīvotājiem, kad aicināju uz sarunu par viņu pieredzi, uzņemot savās mājās cilvēkus no Ukrainas, kuri Krievijas sāktā kara dēļ pametuši dzimteni. Arī vairākus gadus Rojā dzīvojošā ukrainiete Marina Žiļina (fotogrāfijā) šaubījās, vai stāstīt par savu iesaisti bēgļu uzņemšanā, tomēr piekrita tikties. Stundu ilgajā sarunā viņa neslēpj emocijas par Ukrainā notiekošo, jo Marinai joprojām spilgtā atmiņā ir gan Oranžā revolūcija, gan 2014. gada notikumi Ukrainā, kas viņu pamudināja pamest dzimto zemi un pārcelties uz Latviju.
Līdz šī raksta tapšanas dienai Talsu novadā uzņemts salīdzinoši mazs Latvijā iebraukušo Ukrainas bēgļu skaits – nepilni 100, bet, kā portālam "Delfi" atzīst Talsu sociālajā dienestā, to skaits pavisam noteikti augs. Kara sākumā Talsu novada atbildīgās iestādes izstrādāja Ukrainas bēgļu palīdzības plānu, kurā ietverti konkrēti soļi un katras institūcijas atbildības sfēras. Bet līdzās šim oficiālajam pasākumu kopumam pastāv "nerakstīts palīdzības plāns", ko dzīvē īsteno Talsu novada iedzīvotāji, izmantojot savus resursus un pazīšanos, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem iekārtoties Talsu pusē. Par atbalstu "Delfi Plus" izjautāja arī sociālo dienestu.
2014. gadā bēga no Ukrainas un nonāca Rojā
"2014. gadā, kad bombardēja Donbasu, mana mamma bija pagrabā. Es domāju, ka tolaik Ukraina piedzīvoja murgu, bet tas, kas notiek šodien..." Krievijas sākto karu vērtē ukrainiete Marina Žiļina, kura bailēs par gaidāmā bērna dzīvību un veselību 2014. gadā pameta Ukrainu un pārcēlās uz dzīvi pie vīra Rojā, Talsu novadā. Patlaban Marina palīdz Ukrainas bēgļiem iekārtoties Talsu pusē.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
