Plānots, ka Saeima par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā lems ceturtdien, 31. martā.
Ja likuma grozījumi stāsies spēkā, tad publiskās vietās būs aizliegts lietot tādus Krievijas militāro agresiju slavinošus simbolus kā burtus "Z" un "V" vai citus simbolus, kas izmantoti ar šādu mērķi.
Pašlaik likums liedz publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, kā arī ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.
Komisija vienojās likumā paredzēt, ka publiska pasākuma norises laikā tostarp būs aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā vai komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.
Priekšlikuma autori Linda Medne un Artuss Kaimiņš skaidroja, ka spēkā esošā likuma redakcija noteic, kādu simboliku ir aizliegts demonstrēt publiska pasākuma norises laikā, tomēr likumā nav paredzēti gadījumi, kad pasākums ir organizēts, lai popularizētu, slavinātu nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus izmantojot konkrētu personu dzimšanas dienas, noteiktu kauju uzvaras dienas vai neatkarīgu valstu vai to teritoriju okupācijas gadadienas, vai šādus notikumus. Deputāti kā piemēru min 9. maija pasākumus kontekstā ar PSRS vēsturi, Latvijas pilsētu okupācijas gadskārtu slavināšana, gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas kontekstā.
Tāpat ar likuma grozījumiem plānots liegt izmantot militāru agresiju un kara noziegumus slavinošus simbolus.
Vienlaikus ar likuma grozījumiem piedāvāts neatļaut plānot pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis Gatis Melnūdris pauda skepsi par šādu likuma normu, jo, piemēram, pie pieminekļa Uzvaras parkā tiek rīkoti dažādi sporta pasākumi, kas pēc likuma izmaiņām būs liegti. Arī Valsts drošības dienesta pārstāvis arī atzina, ka piedāvātā likuma redakcija varētu attiekties uz jebkuru pasākumu.
Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vilnis Vītoliņš sacīja, ka ne visi pieminekļi ir saistīti ar kara noziegumu slavināšanu, jo tās nereti ir arī piemiņas vietas. Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska pievienojās Vītoliņa paustajām bažām par to, kā tiks izvērtēts, kurš piemineklis ir piemiņas vieta, bet kurš slavē padomju armiju. Kaimiņš vaicāja kolēģei, lai viņa nosauc vienu pieminekli, kas slavina padomu armiju, uz ko Rukšane-Ščipčinska atbildēja - piemineklis Uzvaras parkā.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga norādīja, ka šo likuma grozījumu kontekstā visiem prātā ir piemineklis Uzvaras parkā. Tāpat viņa sacīja, ka likuma grozījumi ir samērīgi, jo tajos piedāvāts neļaut rīkot pasākumus 200 metru attālumā no pieminekļa, nevis kilometra attālumā.
No piedāvātajiem likuma grozījumiem arī izriet, ka par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 400 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 3200 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
